inclinare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- genua inclinaredie Knie beugengenua inclinare
- mālum inclinareden Mast niederlegenmālum inclinare
- se inclinaresich neigense inclinare
- zum Geschlechtsverkehr hinlegenin-clīnārein-clīnāre
- hinwenden, lenkenin-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfigin-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. inclīnō 2. Person 2. inclīnās 3. Person 3. inclīnat | 1. Person 1. inclīnāmus 2. Person 2. inclīnātis 3. Person 3. inclīnant |
Futur | 1. Person 1. inclīnābō 2. Person 2. inclīnābis 3. Person 3. inclīnābit | 1. Person 1. inclīnābimus 2. Person 2. inclīnābitis 3. Person 3. inclīnābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. inclīnābam 2. Person 2. inclīnābās 3. Person 3. inclīnābat | 1. Person 1. inclīnābāmus 2. Person 2. inclīnābātis 3. Person 3. inclīnābant |
Perfekt | 1. Person 1. inclīnāvī 2. Person 2. inclīnāvisti 3. Person 3. inclīnāvit | 1. Person 1. inclīnāvimus 2. Person 2. inclīnāvistis 3. Person 3. inclīnāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. inclīnāverō 2. Person 2. inclīnāveris 3. Person 3. inclīnāverit | 1. Person 1. inclīnāverimus 2. Person 2. inclīnāveritis 3. Person 3. inclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. inclīnāveram 2. Person 2. inclīnāverās 3. Person 3. inclīnāverat | 1. Person 1. inclīnāverāmus 2. Person 2. inclīnāverātis 3. Person 3. inclīnāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. inclīnem 2. Person 2. inclīnēs 3. Person 3. inclīnet | 1. Person 1. inclīnēmus 2. Person 2. inclīnētis 3. Person 3. inclīnent |
Imperfekt | 1. Person 1. inclīnārem 2. Person 2. inclīnārēs 3. Person 3. inclīnāret | 1. Person 1. inclīnārēmus 2. Person 2. inclīnārētis 3. Person 3. inclīnārent |
Perfekt | 1. Person 1. inclīnāverim 2. Person 2. inclīnāveris 3. Person 3. inclīnāverit | 1. Person 1. inclīnāverimus 2. Person 2. inclīnāveritis 3. Person 3. inclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. inclīnāvissem 2. Person 2. inclīnāvissēs 3. Person 3. inclīnāvisset | 1. Person 1. inclīnāvissēmus 2. Person 2. inclīnāvissētis 3. Person 3. inclīnāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | inclīnā! | inclīnāte! |
Futur | 2. Person 2. inclīnāto! 3. Person 3. inclīnāto! | 2. Person 2. inclīnātōte! 3. Person 3. inclīnanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | inclīnāre |
Perfekt | inclīnāvisse |
Futur | inclīnātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | inclīnāns, inclīnantis |
Futur | inclīnātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | inclīnandī |
---|---|
Dativ | inclīnandō |
Akkusativ | ad inclīnandum |
Ablativ | inclīnandō |
Supinum
inclīnātum |
inclinare
Passiv <ō, āvī, ātum 1.; inclinari>Übersicht aller Übersetzungen
- sich neigenin-clīnārein-clīnāre
- acies inclinaturdie Schlachtordnung kommt ins Wankenacies inclinatur
- sich hinneigen, geneigt seinin-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfigin-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. inclīnō 2. Person 2. inclīnās 3. Person 3. inclīnat | 1. Person 1. inclīnāmus 2. Person 2. inclīnātis 3. Person 3. inclīnant |
Futur | 1. Person 1. inclīnābō 2. Person 2. inclīnābis 3. Person 3. inclīnābit | 1. Person 1. inclīnābimus 2. Person 2. inclīnābitis 3. Person 3. inclīnābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. inclīnābam 2. Person 2. inclīnābās 3. Person 3. inclīnābat | 1. Person 1. inclīnābāmus 2. Person 2. inclīnābātis 3. Person 3. inclīnābant |
Perfekt | 1. Person 1. inclīnāvī 2. Person 2. inclīnāvisti 3. Person 3. inclīnāvit | 1. Person 1. inclīnāvimus 2. Person 2. inclīnāvistis 3. Person 3. inclīnāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. inclīnāverō 2. Person 2. inclīnāveris 3. Person 3. inclīnāverit | 1. Person 1. inclīnāverimus 2. Person 2. inclīnāveritis 3. Person 3. inclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. inclīnāveram 2. Person 2. inclīnāverās 3. Person 3. inclīnāverat | 1. Person 1. inclīnāverāmus 2. Person 2. inclīnāverātis 3. Person 3. inclīnāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. inclīnem 2. Person 2. inclīnēs 3. Person 3. inclīnet | 1. Person 1. inclīnēmus 2. Person 2. inclīnētis 3. Person 3. inclīnent |
Imperfekt | 1. Person 1. inclīnārem 2. Person 2. inclīnārēs 3. Person 3. inclīnāret | 1. Person 1. inclīnārēmus 2. Person 2. inclīnārētis 3. Person 3. inclīnārent |
Perfekt | 1. Person 1. inclīnāverim 2. Person 2. inclīnāveris 3. Person 3. inclīnāverit | 1. Person 1. inclīnāverimus 2. Person 2. inclīnāveritis 3. Person 3. inclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. inclīnāvissem 2. Person 2. inclīnāvissēs 3. Person 3. inclīnāvisset | 1. Person 1. inclīnāvissēmus 2. Person 2. inclīnāvissētis 3. Person 3. inclīnāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | inclīnā! | inclīnāte! |
Futur | 2. Person 2. inclīnāto! 3. Person 3. inclīnāto! | 2. Person 2. inclīnātōte! 3. Person 3. inclīnanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | inclīnāre |
Perfekt | inclīnāvisse |
Futur | inclīnātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | inclīnāns, inclīnantis |
Futur | inclīnātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | inclīnandī |
---|---|
Dativ | inclīnandō |
Akkusativ | ad inclīnandum |
Ablativ | inclīnandō |
Supinum
inclīnātum |
inclinare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- sich neigenin-clīnārein-clīnāre
- acies inclinatdie Schlachtordnung kommt ins Wankenacies inclinat
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. inclīnō 2. Person 2. inclīnās 3. Person 3. inclīnat | 1. Person 1. inclīnāmus 2. Person 2. inclīnātis 3. Person 3. inclīnant |
Futur | 1. Person 1. inclīnābō 2. Person 2. inclīnābis 3. Person 3. inclīnābit | 1. Person 1. inclīnābimus 2. Person 2. inclīnābitis 3. Person 3. inclīnābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. inclīnābam 2. Person 2. inclīnābās 3. Person 3. inclīnābat | 1. Person 1. inclīnābāmus 2. Person 2. inclīnābātis 3. Person 3. inclīnābant |
Perfekt | 1. Person 1. inclīnāvī 2. Person 2. inclīnāvisti 3. Person 3. inclīnāvit | 1. Person 1. inclīnāvimus 2. Person 2. inclīnāvistis 3. Person 3. inclīnāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. inclīnāverō 2. Person 2. inclīnāveris 3. Person 3. inclīnāverit | 1. Person 1. inclīnāverimus 2. Person 2. inclīnāveritis 3. Person 3. inclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. inclīnāveram 2. Person 2. inclīnāverās 3. Person 3. inclīnāverat | 1. Person 1. inclīnāverāmus 2. Person 2. inclīnāverātis 3. Person 3. inclīnāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. inclīnem 2. Person 2. inclīnēs 3. Person 3. inclīnet | 1. Person 1. inclīnēmus 2. Person 2. inclīnētis 3. Person 3. inclīnent |
Imperfekt | 1. Person 1. inclīnārem 2. Person 2. inclīnārēs 3. Person 3. inclīnāret | 1. Person 1. inclīnārēmus 2. Person 2. inclīnārētis 3. Person 3. inclīnārent |
Perfekt | 1. Person 1. inclīnāverim 2. Person 2. inclīnāveris 3. Person 3. inclīnāverit | 1. Person 1. inclīnāverimus 2. Person 2. inclīnāveritis 3. Person 3. inclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. inclīnāvissem 2. Person 2. inclīnāvissēs 3. Person 3. inclīnāvisset | 1. Person 1. inclīnāvissēmus 2. Person 2. inclīnāvissētis 3. Person 3. inclīnāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | inclīnā! | inclīnāte! |
Futur | 2. Person 2. inclīnāto! 3. Person 3. inclīnāto! | 2. Person 2. inclīnātōte! 3. Person 3. inclīnanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | inclīnāre |
Perfekt | inclīnāvisse |
Futur | inclīnātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | inclīnāns, inclīnantis |
Futur | inclīnātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | inclīnandī |
---|---|
Dativ | inclīnandō |
Akkusativ | ad inclīnandum |
Ablativ | inclīnandō |
Supinum
inclīnātum |