decidere
transitives Verb v/t <cīdō, cīdī, cīsum 3.> ||caedere||Übersicht aller Übersetzungen
- abschneiden, abhauen (aures die Ohren), (caput das Haupt)dē-cīderedē-cīdere
- abschließen, zum Abschluss bringen (aliquid cum aliquo etwas mit jemandem)dē-cīdere figurativ, in übertragenem Sinnfigdē-cīdere figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēcīdō 2. Person 2. dēcīdis 3. Person 3. dēcīdit | 1. Person 1. dēcīdimus 2. Person 2. dēcīditis 3. Person 3. dēcīdunt |
Futur | 1. Person 1. dēcīdam 2. Person 2. dēcīdes 3. Person 3. dēcīdet | 1. Person 1. dēcīdemus 2. Person 2. dēcīdetis 3. Person 3. dēcīdent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēcīdebam 2. Person 2. dēcīdebās 3. Person 3. dēcīdebat | 1. Person 1. dēcīdebāmus 2. Person 2. dēcīdebātis 3. Person 3. dēcīdebant |
Perfekt | 1. Person 1. dēcīdī 2. Person 2. dēcīdisti 3. Person 3. dēcīdit | 1. Person 1. dēcīdimus 2. Person 2. dēcīdistis 3. Person 3. dēcīdērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēcīderō 2. Person 2. dēcīderis 3. Person 3. dēcīderit | 1. Person 1. dēcīderimus 2. Person 2. dēcīderitis 3. Person 3. dēcīderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēcīderam 2. Person 2. dēcīderās 3. Person 3. dēcīderat | 1. Person 1. dēcīderāmus 2. Person 2. dēcīderātis 3. Person 3. dēcīderant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēcīdam 2. Person 2. dēcīdās 3. Person 3. dēcīdat | 1. Person 1. dēcīdāmus 2. Person 2. dēcīdātis 3. Person 3. dēcīdant |
Imperfekt | 1. Person 1. dēcīderem 2. Person 2. dēcīderēs 3. Person 3. dēcīderet | 1. Person 1. dēcīderēmus 2. Person 2. dēcīderētis 3. Person 3. dēcīderent |
Perfekt | 1. Person 1. dēcīderim 2. Person 2. dēcīderis 3. Person 3. dēcīderit | 1. Person 1. dēcīderimus 2. Person 2. dēcīderitis 3. Person 3. dēcīderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēcīdissem 2. Person 2. dēcīdissēs 3. Person 3. dēcīdisset | 1. Person 1. dēcīdissēmus 2. Person 2. dēcīdissētis 3. Person 3. dēcīdissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēcīde! | dēcīdite! |
Futur | 2. Person 2. dēcīdito! 3. Person 3. dēcīdito! | 2. Person 2. dēcīditōte! 3. Person 3. dēcīdunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēcīdere |
Perfekt | dēcīdisse |
Futur | dēcīsūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēcīdens, dēcīdentis |
Futur | dēcīsūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēcīdendī |
---|---|
Dativ | dēcīdendō |
Akkusativ | ad dēcīdendum |
Ablativ | dēcīdendō |
Supinum
dēcīsum |
decidere
intransitives Verb v/i <cīdō, cīdī, cīsum 3.> ||caedere||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēcīdō 2. Person 2. dēcīdis 3. Person 3. dēcīdit | 1. Person 1. dēcīdimus 2. Person 2. dēcīditis 3. Person 3. dēcīdunt |
Futur | 1. Person 1. dēcīdam 2. Person 2. dēcīdes 3. Person 3. dēcīdet | 1. Person 1. dēcīdemus 2. Person 2. dēcīdetis 3. Person 3. dēcīdent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēcīdebam 2. Person 2. dēcīdebās 3. Person 3. dēcīdebat | 1. Person 1. dēcīdebāmus 2. Person 2. dēcīdebātis 3. Person 3. dēcīdebant |
Perfekt | 1. Person 1. dēcīdī 2. Person 2. dēcīdisti 3. Person 3. dēcīdit | 1. Person 1. dēcīdimus 2. Person 2. dēcīdistis 3. Person 3. dēcīdērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēcīderō 2. Person 2. dēcīderis 3. Person 3. dēcīderit | 1. Person 1. dēcīderimus 2. Person 2. dēcīderitis 3. Person 3. dēcīderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēcīderam 2. Person 2. dēcīderās 3. Person 3. dēcīderat | 1. Person 1. dēcīderāmus 2. Person 2. dēcīderātis 3. Person 3. dēcīderant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēcīdam 2. Person 2. dēcīdās 3. Person 3. dēcīdat | 1. Person 1. dēcīdāmus 2. Person 2. dēcīdātis 3. Person 3. dēcīdant |
Imperfekt | 1. Person 1. dēcīderem 2. Person 2. dēcīderēs 3. Person 3. dēcīderet | 1. Person 1. dēcīderēmus 2. Person 2. dēcīderētis 3. Person 3. dēcīderent |
Perfekt | 1. Person 1. dēcīderim 2. Person 2. dēcīderis 3. Person 3. dēcīderit | 1. Person 1. dēcīderimus 2. Person 2. dēcīderitis 3. Person 3. dēcīderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēcīdissem 2. Person 2. dēcīdissēs 3. Person 3. dēcīdisset | 1. Person 1. dēcīdissēmus 2. Person 2. dēcīdissētis 3. Person 3. dēcīdissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēcīde! | dēcīdite! |
Futur | 2. Person 2. dēcīdito! 3. Person 3. dēcīdito! | 2. Person 2. dēcīditōte! 3. Person 3. dēcīdunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēcīdere |
Perfekt | dēcīdisse |
Futur | dēcīsūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēcīdens, dēcīdentis |
Futur | dēcīsūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēcīdendī |
---|---|
Dativ | dēcīdendō |
Akkusativ | ad dēcīdendum |
Ablativ | dēcīdendō |
Supinum
dēcīsum |