traducere
<dūcō, dūxī, ductum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- hinüberführentrā-dūceretrā-dūcere
- hindurchführentrā-dūceretrā-dūcere
- übersetzentrā-dūceretrā-dūcere
- versetzen (in aliquid / ad aliquid in etwas)trā-dūceretrā-dūcere
- verbringentrā-dūceretrā-dūcere
- verwendentrā-dūceretrā-dūcere
- anwendentrā-dūceretrā-dūcere
- verhöhnen, lächerlich machentrā-dūcere (nachklassischnachkl.)trā-dūcere (nachklassischnachkl.)
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. trādūcō 2. Person 2. trādūcis 3. Person 3. trādūcit | 1. Person 1. trādūcimus 2. Person 2. trādūcitis 3. Person 3. trādūcunt |
Futur | 1. Person 1. trādūcam 2. Person 2. trādūces 3. Person 3. trādūcet | 1. Person 1. trādūcemus 2. Person 2. trādūcetis 3. Person 3. trādūcent |
Imperfekt | 1. Person 1. trādūcebam 2. Person 2. trādūcebās 3. Person 3. trādūcebat | 1. Person 1. trādūcebāmus 2. Person 2. trādūcebātis 3. Person 3. trādūcebant |
Perfekt | 1. Person 1. trādūxī 2. Person 2. trādūxisti 3. Person 3. trādūxit | 1. Person 1. trādūximus 2. Person 2. trādūxistis 3. Person 3. trādūxērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. trādūxerō 2. Person 2. trādūxeris 3. Person 3. trādūxerit | 1. Person 1. trādūxerimus 2. Person 2. trādūxeritis 3. Person 3. trādūxerint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. trādūxeram 2. Person 2. trādūxerās 3. Person 3. trādūxerat | 1. Person 1. trādūxerāmus 2. Person 2. trādūxerātis 3. Person 3. trādūxerant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. trādūcam 2. Person 2. trādūcās 3. Person 3. trādūcat | 1. Person 1. trādūcāmus 2. Person 2. trādūcātis 3. Person 3. trādūcant |
Imperfekt | 1. Person 1. trādūcerem 2. Person 2. trādūcerēs 3. Person 3. trādūceret | 1. Person 1. trādūcerēmus 2. Person 2. trādūcerētis 3. Person 3. trādūcerent |
Perfekt | 1. Person 1. trādūxerim 2. Person 2. trādūxeris 3. Person 3. trādūxerit | 1. Person 1. trādūxerimus 2. Person 2. trādūxeritis 3. Person 3. trādūxerint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. trādūxissem 2. Person 2. trādūxissēs 3. Person 3. trādūxisset | 1. Person 1. trādūxissēmus 2. Person 2. trādūxissētis 3. Person 3. trādūxissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | trādūce! | trādūcite! |
Futur | 2. Person 2. trādūcito! 3. Person 3. trādūcito! | 2. Person 2. trādūcitōte! 3. Person 3. trādūcunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | trādūcere |
Perfekt | trādūxisse |
Futur | trāductūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | trādūcens, trādūcentis |
Futur | trāductūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | trādūcendī |
---|---|
Dativ | trādūcendō |
Akkusativ | ad trādūcendum |
Ablativ | trādūcendō |
Supinum
trāductum |