Latein-Deutsch Übersetzung für "insidere"
"insidere" Deutsch Übersetzung
insidere
intransitives Verb v/i <sīdō, sēdī, sessum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- sich setzen, sich niederlassen (in re/alicui rei auf etwas)īn-sīdereīn-sīdere
- īn-sīdere (nachklassischnachkl.) Militär, militärischMIL
- sich als Ansiedler niederlassenīn-sīdere Militär, militärischMIL (nachklassischnachkl.)īn-sīdere Militär, militärischMIL (nachklassischnachkl.)
- sich festsetzen, sich einprägenīn-sīdere figurativ, in übertragenem Sinnfigīn-sīdere figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. īnsīdō 2. Person 2. īnsīdis 3. Person 3. īnsīdit | 1. Person 1. īnsīdimus 2. Person 2. īnsīditis 3. Person 3. īnsīdunt |
Futur | 1. Person 1. īnsīdam 2. Person 2. īnsīdes 3. Person 3. īnsīdet | 1. Person 1. īnsīdemus 2. Person 2. īnsīdetis 3. Person 3. īnsīdent |
Imperfekt | 1. Person 1. īnsīdebam 2. Person 2. īnsīdebās 3. Person 3. īnsīdebat | 1. Person 1. īnsīdebāmus 2. Person 2. īnsīdebātis 3. Person 3. īnsīdebant |
Perfekt | 1. Person 1. īnsēdī 2. Person 2. īnsēdisti 3. Person 3. īnsēdit | 1. Person 1. īnsēdimus 2. Person 2. īnsēdistis 3. Person 3. īnsēdērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. īnsēderō 2. Person 2. īnsēderis 3. Person 3. īnsēderit | 1. Person 1. īnsēderimus 2. Person 2. īnsēderitis 3. Person 3. īnsēderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsēderam 2. Person 2. īnsēderās 3. Person 3. īnsēderat | 1. Person 1. īnsēderāmus 2. Person 2. īnsēderātis 3. Person 3. īnsēderant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. īnsīdam 2. Person 2. īnsīdās 3. Person 3. īnsīdat | 1. Person 1. īnsīdāmus 2. Person 2. īnsīdātis 3. Person 3. īnsīdant |
Imperfekt | 1. Person 1. īnsīderem 2. Person 2. īnsīderēs 3. Person 3. īnsīderet | 1. Person 1. īnsīderēmus 2. Person 2. īnsīderētis 3. Person 3. īnsīderent |
Perfekt | 1. Person 1. īnsēderim 2. Person 2. īnsēderis 3. Person 3. īnsēderit | 1. Person 1. īnsēderimus 2. Person 2. īnsēderitis 3. Person 3. īnsēderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsēdissem 2. Person 2. īnsēdissēs 3. Person 3. īnsēdisset | 1. Person 1. īnsēdissēmus 2. Person 2. īnsēdissētis 3. Person 3. īnsēdissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | īnsīde! | īnsīdite! |
Futur | 2. Person 2. īnsīdito! 3. Person 3. īnsīdito! | 2. Person 2. īnsīditōte! 3. Person 3. īnsīdunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | īnsīdere |
Perfekt | īnsēdisse |
Futur | īnsessūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | īnsīdens, īnsīdentis |
Futur | īnsessūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | īnsīdendī |
---|---|
Dativ | īnsīdendō |
Akkusativ | ad īnsīdendum |
Ablativ | īnsīdendō |
Supinum
īnsessum |
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. īnsīdō 2. Person 2. īnsīdis 3. Person 3. īnsīdit | 1. Person 1. īnsīdimus 2. Person 2. īnsīditis 3. Person 3. īnsīdunt |
Futur | 1. Person 1. īnsīdam 2. Person 2. īnsīdes 3. Person 3. īnsīdet | 1. Person 1. īnsīdemus 2. Person 2. īnsīdetis 3. Person 3. īnsīdent |
Imperfekt | 1. Person 1. īnsīdebam 2. Person 2. īnsīdebās 3. Person 3. īnsīdebat | 1. Person 1. īnsīdebāmus 2. Person 2. īnsīdebātis 3. Person 3. īnsīdebant |
Perfekt | 1. Person 1. īnsēdī 2. Person 2. īnsēdisti 3. Person 3. īnsēdit | 1. Person 1. īnsēdimus 2. Person 2. īnsēdistis 3. Person 3. īnsēdērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. īnsēderō 2. Person 2. īnsēderis 3. Person 3. īnsēderit | 1. Person 1. īnsēderimus 2. Person 2. īnsēderitis 3. Person 3. īnsēderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsēderam 2. Person 2. īnsēderās 3. Person 3. īnsēderat | 1. Person 1. īnsēderāmus 2. Person 2. īnsēderātis 3. Person 3. īnsēderant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. īnsīdam 2. Person 2. īnsīdās 3. Person 3. īnsīdat | 1. Person 1. īnsīdāmus 2. Person 2. īnsīdātis 3. Person 3. īnsīdant |
Imperfekt | 1. Person 1. īnsīderem 2. Person 2. īnsīderēs 3. Person 3. īnsīderet | 1. Person 1. īnsīderēmus 2. Person 2. īnsīderētis 3. Person 3. īnsīderent |
Perfekt | 1. Person 1. īnsēderim 2. Person 2. īnsēderis 3. Person 3. īnsēderit | 1. Person 1. īnsēderimus 2. Person 2. īnsēderitis 3. Person 3. īnsēderint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsēdissem 2. Person 2. īnsēdissēs 3. Person 3. īnsēdisset | 1. Person 1. īnsēdissēmus 2. Person 2. īnsēdissētis 3. Person 3. īnsēdissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | īnsīde! | īnsīdite! |
Futur | 2. Person 2. īnsīdito! 3. Person 3. īnsīdito! | 2. Person 2. īnsīditōte! 3. Person 3. īnsīdunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | īnsīdere |
Perfekt | īnsēdisse |
Futur | īnsessūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | īnsīdens, īnsīdentis |
Futur | īnsessūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | īnsīdendī |
---|---|
Dativ | īnsīdendō |
Akkusativ | ad īnsīdendum |
Ablativ | īnsīdendō |
Supinum
īnsessum |