declinare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- ictum declinareeinen Schlag parierenictum declinare
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēclīnō 2. Person 2. dēclīnās 3. Person 3. dēclīnat | 1. Person 1. dēclīnāmus 2. Person 2. dēclīnātis 3. Person 3. dēclīnant |
Futur | 1. Person 1. dēclīnābō 2. Person 2. dēclīnābis 3. Person 3. dēclīnābit | 1. Person 1. dēclīnābimus 2. Person 2. dēclīnābitis 3. Person 3. dēclīnābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. dēclīnābam 2. Person 2. dēclīnābās 3. Person 3. dēclīnābat | 1. Person 1. dēclīnābāmus 2. Person 2. dēclīnābātis 3. Person 3. dēclīnābant |
Perfekt | 1. Person 1. dēclīnāvī 2. Person 2. dēclīnāvisti 3. Person 3. dēclīnāvit | 1. Person 1. dēclīnāvimus 2. Person 2. dēclīnāvistis 3. Person 3. dēclīnāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēclīnāverō 2. Person 2. dēclīnāveris 3. Person 3. dēclīnāverit | 1. Person 1. dēclīnāverimus 2. Person 2. dēclīnāveritis 3. Person 3. dēclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēclīnāveram 2. Person 2. dēclīnāverās 3. Person 3. dēclīnāverat | 1. Person 1. dēclīnāverāmus 2. Person 2. dēclīnāverātis 3. Person 3. dēclīnāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēclīnem 2. Person 2. dēclīnēs 3. Person 3. dēclīnet | 1. Person 1. dēclīnēmus 2. Person 2. dēclīnētis 3. Person 3. dēclīnent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēclīnārem 2. Person 2. dēclīnārēs 3. Person 3. dēclīnāret | 1. Person 1. dēclīnārēmus 2. Person 2. dēclīnārētis 3. Person 3. dēclīnārent |
Perfekt | 1. Person 1. dēclīnāverim 2. Person 2. dēclīnāveris 3. Person 3. dēclīnāverit | 1. Person 1. dēclīnāverimus 2. Person 2. dēclīnāveritis 3. Person 3. dēclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēclīnāvissem 2. Person 2. dēclīnāvissēs 3. Person 3. dēclīnāvisset | 1. Person 1. dēclīnāvissēmus 2. Person 2. dēclīnāvissētis 3. Person 3. dēclīnāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēclīnā! | dēclīnāte! |
Futur | 2. Person 2. dēclīnāto! 3. Person 3. dēclīnāto! | 2. Person 2. dēclīnātōte! 3. Person 3. dēclīnanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēclīnāre |
Perfekt | dēclīnāvisse |
Futur | dēclīnātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēclīnāns, dēclīnantis |
Futur | dēclīnātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēclīnandī |
---|---|
Dativ | dēclīnandō |
Akkusativ | ad dēclīnandum |
Ablativ | dēclīnandō |
Supinum
dēclīnātum |
declinare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- ausweichen, sich fernhaltendē-clīnāredē-clīnāre
- abweichen, abschweifen (a re von etwas)dē-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfigdē-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēclīnō 2. Person 2. dēclīnās 3. Person 3. dēclīnat | 1. Person 1. dēclīnāmus 2. Person 2. dēclīnātis 3. Person 3. dēclīnant |
Futur | 1. Person 1. dēclīnābō 2. Person 2. dēclīnābis 3. Person 3. dēclīnābit | 1. Person 1. dēclīnābimus 2. Person 2. dēclīnābitis 3. Person 3. dēclīnābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. dēclīnābam 2. Person 2. dēclīnābās 3. Person 3. dēclīnābat | 1. Person 1. dēclīnābāmus 2. Person 2. dēclīnābātis 3. Person 3. dēclīnābant |
Perfekt | 1. Person 1. dēclīnāvī 2. Person 2. dēclīnāvisti 3. Person 3. dēclīnāvit | 1. Person 1. dēclīnāvimus 2. Person 2. dēclīnāvistis 3. Person 3. dēclīnāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēclīnāverō 2. Person 2. dēclīnāveris 3. Person 3. dēclīnāverit | 1. Person 1. dēclīnāverimus 2. Person 2. dēclīnāveritis 3. Person 3. dēclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēclīnāveram 2. Person 2. dēclīnāverās 3. Person 3. dēclīnāverat | 1. Person 1. dēclīnāverāmus 2. Person 2. dēclīnāverātis 3. Person 3. dēclīnāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēclīnem 2. Person 2. dēclīnēs 3. Person 3. dēclīnet | 1. Person 1. dēclīnēmus 2. Person 2. dēclīnētis 3. Person 3. dēclīnent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēclīnārem 2. Person 2. dēclīnārēs 3. Person 3. dēclīnāret | 1. Person 1. dēclīnārēmus 2. Person 2. dēclīnārētis 3. Person 3. dēclīnārent |
Perfekt | 1. Person 1. dēclīnāverim 2. Person 2. dēclīnāveris 3. Person 3. dēclīnāverit | 1. Person 1. dēclīnāverimus 2. Person 2. dēclīnāveritis 3. Person 3. dēclīnāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēclīnāvissem 2. Person 2. dēclīnāvissēs 3. Person 3. dēclīnāvisset | 1. Person 1. dēclīnāvissēmus 2. Person 2. dēclīnāvissētis 3. Person 3. dēclīnāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēclīnā! | dēclīnāte! |
Futur | 2. Person 2. dēclīnāto! 3. Person 3. dēclīnāto! | 2. Person 2. dēclīnātōte! 3. Person 3. dēclīnanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēclīnāre |
Perfekt | dēclīnāvisse |
Futur | dēclīnātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēclīnāns, dēclīnantis |
Futur | dēclīnātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēclīnandī |
---|---|
Dativ | dēclīnandō |
Akkusativ | ad dēclīnandum |
Ablativ | dēclīnandō |
Supinum
dēclīnātum |