pensare
<ō, āvī, ātum 1.> ||pendere2|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- Romanos scriptores eādem trutināpensare figurativ, in übertragenem Sinnfigdie römischen Schriftsteller mit demselben Maß messenRomanos scriptores eādem trutināpensare figurativ, in übertragenem Sinnfig
- gegeneinander abwägen, vergleichenpēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfigpēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- res pensataeDinge, die sich das Gleichgewicht haltenres pensatae
- bezahlenpēnsārepēnsāre
- büßenpēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfigpēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- ausgleichen, ersetzenpēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfigpēnsāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. pēnsō 2. Person 2. pēnsās 3. Person 3. pēnsat | 1. Person 1. pēnsāmus 2. Person 2. pēnsātis 3. Person 3. pēnsant |
| Futur | 1. Person 1. pēnsābō 2. Person 2. pēnsābis 3. Person 3. pēnsābit | 1. Person 1. pēnsābimus 2. Person 2. pēnsābitis 3. Person 3. pēnsābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. pēnsābam 2. Person 2. pēnsābās 3. Person 3. pēnsābat | 1. Person 1. pēnsābāmus 2. Person 2. pēnsābātis 3. Person 3. pēnsābant |
| Perfekt | 1. Person 1. pēnsāvī 2. Person 2. pēnsāvisti 3. Person 3. pēnsāvit | 1. Person 1. pēnsāvimus 2. Person 2. pēnsāvistis 3. Person 3. pēnsāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. pēnsāverō 2. Person 2. pēnsāveris 3. Person 3. pēnsāverit | 1. Person 1. pēnsāverimus 2. Person 2. pēnsāveritis 3. Person 3. pēnsāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. pēnsāveram 2. Person 2. pēnsāverās 3. Person 3. pēnsāverat | 1. Person 1. pēnsāverāmus 2. Person 2. pēnsāverātis 3. Person 3. pēnsāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. pēnsem 2. Person 2. pēnsēs 3. Person 3. pēnset | 1. Person 1. pēnsēmus 2. Person 2. pēnsētis 3. Person 3. pēnsent |
| Imperfekt | 1. Person 1. pēnsārem 2. Person 2. pēnsārēs 3. Person 3. pēnsāret | 1. Person 1. pēnsārēmus 2. Person 2. pēnsārētis 3. Person 3. pēnsārent |
| Perfekt | 1. Person 1. pēnsāverim 2. Person 2. pēnsāveris 3. Person 3. pēnsāverit | 1. Person 1. pēnsāverimus 2. Person 2. pēnsāveritis 3. Person 3. pēnsāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. pēnsāvissem 2. Person 2. pēnsāvissēs 3. Person 3. pēnsāvisset | 1. Person 1. pēnsāvissēmus 2. Person 2. pēnsāvissētis 3. Person 3. pēnsāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | pēnsā! | pēnsāte! |
| Futur | 2. Person 2. pēnsāto! 3. Person 3. pēnsāto! | 2. Person 2. pēnsātōte! 3. Person 3. pēnsanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | pēnsāre |
| Perfekt | pēnsāvisse |
| Futur | pēnsātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | pēnsāns, pēnsantis |
| Futur | pēnsātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | pēnsandī |
|---|---|
| Dativ | pēnsandō |
| Akkusativ | ad pēnsandum |
| Ablativ | pēnsandō |
Supinum
| pēnsātum |
