obsignare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- eindrücken, einprägenob-sīgnāre T. Lucretius CarusLucr.ob-sīgnāre T. Lucretius CarusLucr.
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obsīgnō 2. Person 2. obsīgnās 3. Person 3. obsīgnat | 1. Person 1. obsīgnāmus 2. Person 2. obsīgnātis 3. Person 3. obsīgnant |
| Futur | 1. Person 1. obsīgnābō 2. Person 2. obsīgnābis 3. Person 3. obsīgnābit | 1. Person 1. obsīgnābimus 2. Person 2. obsīgnābitis 3. Person 3. obsīgnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. obsīgnābam 2. Person 2. obsīgnābās 3. Person 3. obsīgnābat | 1. Person 1. obsīgnābāmus 2. Person 2. obsīgnābātis 3. Person 3. obsīgnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. obsīgnāvī 2. Person 2. obsīgnāvisti 3. Person 3. obsīgnāvit | 1. Person 1. obsīgnāvimus 2. Person 2. obsīgnāvistis 3. Person 3. obsīgnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obsīgnāverō 2. Person 2. obsīgnāveris 3. Person 3. obsīgnāverit | 1. Person 1. obsīgnāverimus 2. Person 2. obsīgnāveritis 3. Person 3. obsīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obsīgnāveram 2. Person 2. obsīgnāverās 3. Person 3. obsīgnāverat | 1. Person 1. obsīgnāverāmus 2. Person 2. obsīgnāverātis 3. Person 3. obsīgnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obsīgnem 2. Person 2. obsīgnēs 3. Person 3. obsīgnet | 1. Person 1. obsīgnēmus 2. Person 2. obsīgnētis 3. Person 3. obsīgnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obsīgnārem 2. Person 2. obsīgnārēs 3. Person 3. obsīgnāret | 1. Person 1. obsīgnārēmus 2. Person 2. obsīgnārētis 3. Person 3. obsīgnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. obsīgnāverim 2. Person 2. obsīgnāveris 3. Person 3. obsīgnāverit | 1. Person 1. obsīgnāverimus 2. Person 2. obsīgnāveritis 3. Person 3. obsīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obsīgnāvissem 2. Person 2. obsīgnāvissēs 3. Person 3. obsīgnāvisset | 1. Person 1. obsīgnāvissēmus 2. Person 2. obsīgnāvissētis 3. Person 3. obsīgnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obsīgnā! | obsīgnāte! |
| Futur | 2. Person 2. obsīgnāto! 3. Person 3. obsīgnāto! | 2. Person 2. obsīgnātōte! 3. Person 3. obsīgnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obsīgnāre |
| Perfekt | obsīgnāvisse |
| Futur | obsīgnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obsīgnāns, obsīgnantis |
| Futur | obsīgnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | obsīgnandī |
|---|---|
| Dativ | obsīgnandō |
| Akkusativ | ad obsīgnandum |
| Ablativ | obsīgnandō |
Supinum
| obsīgnātum |
