obequitare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obequitō 2. Person 2. obequitās 3. Person 3. obequitat | 1. Person 1. obequitāmus 2. Person 2. obequitātis 3. Person 3. obequitant |
| Futur | 1. Person 1. obequitābō 2. Person 2. obequitābis 3. Person 3. obequitābit | 1. Person 1. obequitābimus 2. Person 2. obequitābitis 3. Person 3. obequitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. obequitābam 2. Person 2. obequitābās 3. Person 3. obequitābat | 1. Person 1. obequitābāmus 2. Person 2. obequitābātis 3. Person 3. obequitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. obequitāvī 2. Person 2. obequitāvisti 3. Person 3. obequitāvit | 1. Person 1. obequitāvimus 2. Person 2. obequitāvistis 3. Person 3. obequitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obequitāverō 2. Person 2. obequitāveris 3. Person 3. obequitāverit | 1. Person 1. obequitāverimus 2. Person 2. obequitāveritis 3. Person 3. obequitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obequitāveram 2. Person 2. obequitāverās 3. Person 3. obequitāverat | 1. Person 1. obequitāverāmus 2. Person 2. obequitāverātis 3. Person 3. obequitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obequitem 2. Person 2. obequitēs 3. Person 3. obequitet | 1. Person 1. obequitēmus 2. Person 2. obequitētis 3. Person 3. obequitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obequitārem 2. Person 2. obequitārēs 3. Person 3. obequitāret | 1. Person 1. obequitārēmus 2. Person 2. obequitārētis 3. Person 3. obequitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. obequitāverim 2. Person 2. obequitāveris 3. Person 3. obequitāverit | 1. Person 1. obequitāverimus 2. Person 2. obequitāveritis 3. Person 3. obequitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obequitāvissem 2. Person 2. obequitāvissēs 3. Person 3. obequitāvisset | 1. Person 1. obequitāvissēmus 2. Person 2. obequitāvissētis 3. Person 3. obequitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obequitā! | obequitāte! |
| Futur | 2. Person 2. obequitāto! 3. Person 3. obequitāto! | 2. Person 2. obequitātōte! 3. Person 3. obequitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obequitāre |
| Perfekt | obequitāvisse |
| Futur | obequitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obequitāns, obequitantis |
| Futur | obequitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | obequitandī |
|---|---|
| Dativ | obequitandō |
| Akkusativ | ad obequitandum |
| Ablativ | obequitandō |
Supinum
| obequitātum |
