mitigare

„mītigāre“

<ō, āvī, ātum 1.> ||mitis||

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

reif machen, auflockern mildern, mäßigen, milder werden zähmen, besänftigen

reif machen
mītigāre

mītigāre
auflockern
mītigāre

mītigāre

Beispiele

cibum mitigare

Essen weich kochen

cibum mitigare
agrum mitigare

das Feld auflockern

agrum mitigare

Zuständeund u. Affekte mildern, mäßigen
mītigāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

mītigāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
milder werden
mītigāre im Passiv figurativ, in übertragenem Sinnfig

mītigāre im Passiv figurativ, in übertragenem Sinnfig

Beispiele

frigus mitigare

die Kälte mildern

frigus mitigare
legis acerbitatem mitigare

die Härte des Gesetzes mildern

legis acerbitatem mitigare

Tiere zähmen
mītigāre

mītigāre
geistig besänftigen
mītigāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

mītigāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

Beispiele

aures elephantorum ad sonum mitigare

die Ohren der Elefanten an den Klang gewöhnen

aures elephantorum ad sonum mitigare
aliquem in aliquem/alicui mitigare

jemanden mit jemandem versöhnen

aliquem in aliquem/alicui mitigare

Flexion "mītigāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. mītigō 2. Person 2. mītigās 3. Person 3. mītigat	Plural 1. Person 1. mītigāmus 2. Person 2. mītigātis 3. Person 3. mītigant
Futur	Singular 1. Person 1. mītigābō 2. Person 2. mītigābis 3. Person 3. mītigābit	Plural 1. Person 1. mītigābimus 2. Person 2. mītigābitis 3. Person 3. mītigābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. mītigābam 2. Person 2. mītigābās 3. Person 3. mītigābat	Plural 1. Person 1. mītigābāmus 2. Person 2. mītigābātis 3. Person 3. mītigābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. mītigāvī 2. Person 2. mītigāvisti 3. Person 3. mītigāvit	Plural 1. Person 1. mītigāvimus 2. Person 2. mītigāvistis 3. Person 3. mītigāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. mītigāverō 2. Person 2. mītigāveris 3. Person 3. mītigāverit	Plural 1. Person 1. mītigāverimus 2. Person 2. mītigāveritis 3. Person 3. mītigāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. mītigāveram 2. Person 2. mītigāverās 3. Person 3. mītigāverat	Plural 1. Person 1. mītigāverāmus 2. Person 2. mītigāverātis 3. Person 3. mītigāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. mītigō

2. Person 2. mītigās

3. Person 3. mītigat

Plural

1. Person 1. mītigāmus

2. Person 2. mītigātis

3. Person 3. mītigant

Futur

Singular

1. Person 1. mītigābō

2. Person 2. mītigābis

3. Person 3. mītigābit

Plural

1. Person 1. mītigābimus

2. Person 2. mītigābitis

3. Person 3. mītigābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. mītigābam

2. Person 2. mītigābās

3. Person 3. mītigābat

Plural

1. Person 1. mītigābāmus

2. Person 2. mītigābātis

3. Person 3. mītigābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. mītigāvī

2. Person 2. mītigāvisti

3. Person 3. mītigāvit

Plural

1. Person 1. mītigāvimus

2. Person 2. mītigāvistis

3. Person 3. mītigāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. mītigāverō

2. Person 2. mītigāveris

3. Person 3. mītigāverit

Plural

1. Person 1. mītigāverimus

2. Person 2. mītigāveritis

3. Person 3. mītigāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. mītigāveram

2. Person 2. mītigāverās

3. Person 3. mītigāverat

Plural

1. Person 1. mītigāverāmus

2. Person 2. mītigāverātis

3. Person 3. mītigāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. mītigem 2. Person 2. mītigēs 3. Person 3. mītiget	Plural 1. Person 1. mītigēmus 2. Person 2. mītigētis 3. Person 3. mītigent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. mītigārem 2. Person 2. mītigārēs 3. Person 3. mītigāret	Plural 1. Person 1. mītigārēmus 2. Person 2. mītigārētis 3. Person 3. mītigārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. mītigāverim 2. Person 2. mītigāveris 3. Person 3. mītigāverit	Plural 1. Person 1. mītigāverimus 2. Person 2. mītigāveritis 3. Person 3. mītigāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. mītigāvissem 2. Person 2. mītigāvissēs 3. Person 3. mītigāvisset	Plural 1. Person 1. mītigāvissēmus 2. Person 2. mītigāvissētis 3. Person 3. mītigāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. mītigem

2. Person 2. mītigēs

3. Person 3. mītiget

Plural

1. Person 1. mītigēmus

2. Person 2. mītigētis

3. Person 3. mītigent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. mītigārem

2. Person 2. mītigārēs

3. Person 3. mītigāret

Plural

1. Person 1. mītigārēmus

2. Person 2. mītigārētis

3. Person 3. mītigārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. mītigāverim

2. Person 2. mītigāveris

3. Person 3. mītigāverit

Plural

1. Person 1. mītigāverimus

2. Person 2. mītigāveritis

3. Person 3. mītigāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. mītigāvissem

2. Person 2. mītigāvissēs

3. Person 3. mītigāvisset

Plural

1. Person 1. mītigāvissēmus

2. Person 2. mītigāvissētis

3. Person 3. mītigāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular mītigā!	Plural mītigāte!
Futur	Singular 2. Person 2. mītigāto! 3. Person 3. mītigāto!	Plural 2. Person 2. mītigātōte! 3. Person 3. mītiganto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

mītigā!

Plural

mītigāte!

Futur

Singular

2. Person 2. mītigāto!

3. Person 3. mītigāto!

Plural

2. Person 2. mītigātōte!

3. Person 3. mītiganto!

Infinitiv
Präsens	mītigāre
Perfekt	mītigāvisse
Futur	mītigātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	mītigāns, mītigantis
Futur	mītigātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	mītigandī
Dativ	mītigandō
Akkusativ	ad mītigandum
Ablativ	mītigandō

Supinum


	mītigātum

Latein-Deutsch Übersetzung für "mitigare"

"mitigare" Deutsch Übersetzung

„mītigāre“

mitigare

Übersicht aller Übersetzungen

Flexion "mītigāre"

Konjugation

Aktiv

Gerundium

Supinum