Latein-Deutsch Übersetzung für "flexiune nominală [declinare]"

"flexiune nominală [declinare]" Deutsch Übersetzung

declinare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)
abwenden, ablenken vermeiden, scheuen abwandeln, verändern, beugen
  • vermeiden, scheuen (iudicii laqueos die Schlingen eines Richterspruches)
    dē-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
    dē-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Beispiele
  • ictum declinare
    einen Schlag parieren
    ictum declinare
  • ein Wort entsprechend seiner Funktion abwandeln, verändern, beugen
    dē-clīnāre vorklassischvkl.M. Fabius Quintilianus Quint. GrammatikGRAM
    dē-clīnāre vorklassischvkl.M. Fabius Quintilianus Quint. GrammatikGRAM

Konjugation

Aktiv
Indikativ Singular Plural
Präsens

1. Person 1. dēclīnō

2. Person 2. dēclīnās

3. Person 3. dēclīnat

1. Person 1. dēclīnāmus

2. Person 2. dēclīnātis

3. Person 3. dēclīnant

Futur

1. Person 1. dēclīnābō

2. Person 2. dēclīnābis

3. Person 3. dēclīnābit

1. Person 1. dēclīnābimus

2. Person 2. dēclīnābitis

3. Person 3. dēclīnābunt

Imperfekt

1. Person 1. dēclīnābam

2. Person 2. dēclīnābās

3. Person 3. dēclīnābat

1. Person 1. dēclīnābāmus

2. Person 2. dēclīnābātis

3. Person 3. dēclīnābant

Perfekt

1. Person 1. dēclīnāvī

2. Person 2. dēclīnāvisti

3. Person 3. dēclīnāvit

1. Person 1. dēclīnāvimus

2. Person 2. dēclīnāvistis

3. Person 3. dēclīnāvērunt

Futur 2

1. Person 1. dēclīnāverō

2. Person 2. dēclīnāveris

3. Person 3. dēclīnāverit

1. Person 1. dēclīnāverimus

2. Person 2. dēclīnāveritis

3. Person 3. dēclīnāverint

Plusquamperfekt

1. Person 1. dēclīnāveram

2. Person 2. dēclīnāverās

3. Person 3. dēclīnāverat

1. Person 1. dēclīnāverāmus

2. Person 2. dēclīnāverātis

3. Person 3. dēclīnāverant

Konjunktiv Singular Plural
Präsens

1. Person 1. dēclīnem

2. Person 2. dēclīnēs

3. Person 3. dēclīnet

1. Person 1. dēclīnēmus

2. Person 2. dēclīnētis

3. Person 3. dēclīnent

Imperfekt

1. Person 1. dēclīnārem

2. Person 2. dēclīnārēs

3. Person 3. dēclīnāret

1. Person 1. dēclīnārēmus

2. Person 2. dēclīnārētis

3. Person 3. dēclīnārent

Perfekt

1. Person 1. dēclīnāverim

2. Person 2. dēclīnāveris

3. Person 3. dēclīnāverit

1. Person 1. dēclīnāverimus

2. Person 2. dēclīnāveritis

3. Person 3. dēclīnāverint

Plusquamperfekt

1. Person 1. dēclīnāvissem

2. Person 2. dēclīnāvissēs

3. Person 3. dēclīnāvisset

1. Person 1. dēclīnāvissēmus

2. Person 2. dēclīnāvissētis

3. Person 3. dēclīnāvissent

Imperativ Singular Plural
Präsens

dēclīnā!

dēclīnāte!

Futur

2. Person 2. dēclīnāto!

3. Person 3. dēclīnāto!

2. Person 2. dēclīnātōte!

3. Person 3. dēclīnanto!

Infinitiv
Präsens

dēclīnāre

Perfekt

dēclīnāvisse

Futur

dēclīnātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens

dēclīnāns, dēclīnantis

Futur

dēclīnātūrus, a, um

Gerundium
Genitiv

dēclīnandī

Dativ

dēclīnandō

Akkusativ

ad dēclīnandum

Ablativ

dēclīnandō

Supinum
dēclīnātum
declinare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)
ausweichen, sich fernhalten abweichen, abschweifen sich hinneigen
Beispiele
  • in der Rede abweichen, abschweifen (a re von etwas)
    dē-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
    dē-clīnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Beispiele
  • a proposito declinare
    vom Thema abschweifen
    a proposito declinare
  • sich hinneigen (ad aliquem/in aliquem zu jemandem), (in aliquid zu etwas)
    dē-clīnāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig
    dē-clīnāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig
Beispiele
  • paulatim amor declinat in aliquem
    langsam neigt sich die Liebe jemandem zu
    paulatim amor declinat in aliquem
  • in peius declinare
    sich zum Schlechteren neigen
    in peius declinare

Konjugation

Aktiv
Indikativ Singular Plural
Präsens

1. Person 1. dēclīnō

2. Person 2. dēclīnās

3. Person 3. dēclīnat

1. Person 1. dēclīnāmus

2. Person 2. dēclīnātis

3. Person 3. dēclīnant

Futur

1. Person 1. dēclīnābō

2. Person 2. dēclīnābis

3. Person 3. dēclīnābit

1. Person 1. dēclīnābimus

2. Person 2. dēclīnābitis

3. Person 3. dēclīnābunt

Imperfekt

1. Person 1. dēclīnābam

2. Person 2. dēclīnābās

3. Person 3. dēclīnābat

1. Person 1. dēclīnābāmus

2. Person 2. dēclīnābātis

3. Person 3. dēclīnābant

Perfekt

1. Person 1. dēclīnāvī

2. Person 2. dēclīnāvisti

3. Person 3. dēclīnāvit

1. Person 1. dēclīnāvimus

2. Person 2. dēclīnāvistis

3. Person 3. dēclīnāvērunt

Futur 2

1. Person 1. dēclīnāverō

2. Person 2. dēclīnāveris

3. Person 3. dēclīnāverit

1. Person 1. dēclīnāverimus

2. Person 2. dēclīnāveritis

3. Person 3. dēclīnāverint

Plusquamperfekt

1. Person 1. dēclīnāveram

2. Person 2. dēclīnāverās

3. Person 3. dēclīnāverat

1. Person 1. dēclīnāverāmus

2. Person 2. dēclīnāverātis

3. Person 3. dēclīnāverant

Konjunktiv Singular Plural
Präsens

1. Person 1. dēclīnem

2. Person 2. dēclīnēs

3. Person 3. dēclīnet

1. Person 1. dēclīnēmus

2. Person 2. dēclīnētis

3. Person 3. dēclīnent

Imperfekt

1. Person 1. dēclīnārem

2. Person 2. dēclīnārēs

3. Person 3. dēclīnāret

1. Person 1. dēclīnārēmus

2. Person 2. dēclīnārētis

3. Person 3. dēclīnārent

Perfekt

1. Person 1. dēclīnāverim

2. Person 2. dēclīnāveris

3. Person 3. dēclīnāverit

1. Person 1. dēclīnāverimus

2. Person 2. dēclīnāveritis

3. Person 3. dēclīnāverint

Plusquamperfekt

1. Person 1. dēclīnāvissem

2. Person 2. dēclīnāvissēs

3. Person 3. dēclīnāvisset

1. Person 1. dēclīnāvissēmus

2. Person 2. dēclīnāvissētis

3. Person 3. dēclīnāvissent

Imperativ Singular Plural
Präsens

dēclīnā!

dēclīnāte!

Futur

2. Person 2. dēclīnāto!

3. Person 3. dēclīnāto!

2. Person 2. dēclīnātōte!

3. Person 3. dēclīnanto!

Infinitiv
Präsens

dēclīnāre

Perfekt

dēclīnāvisse

Futur

dēclīnātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens

dēclīnāns, dēclīnantis

Futur

dēclīnātūrus, a, um

Gerundium
Genitiv

dēclīnandī

Dativ

dēclīnandō

Akkusativ

ad dēclīnandum

Ablativ

dēclīnandō

Supinum
dēclīnātum