designare

„dē-sīgnāre“

<ō, āvī, ātum 1.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

bezeichnen, angeben für ein Amt bestimmen, ernennen nachbilden, darstellen andeuten bewirken, anrichten anordnen, einrichten

bezeichnen, angeben
dē-sīgnāre

dē-sīgnāre

Beispiele

designare aliquem digito

auf jemanden mit dem Finger hinweisen

designare aliquem digito
designare alicui locum

jemandem einen Platz anweisen

designare alicui locum

für das nächste Jahr für ein Amt bestimmen
dē-sīgnāre PolitikPOL

ernennen
dē-sīgnāre PolitikPOL

dē-sīgnāre PolitikPOL

Beispiele

designatus

designiert, künftig

designatus
consul designatus

designierter Konsul, künftiger Konsul

consul designatus
cives designatus

zukünftiger Bürger

cives designatus

nachbilden, darstellen
dē-sīgnāre (nachklassischnachkl.)

dē-sīgnāre (nachklassischnachkl.)

andeuten
dē-sīgnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

dē-sīgnāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

Beispiele

hac oratione Dumnorigem designareC. Julius Caesar Caes.

mit diesen Worten auf Dumnorix anspielen

hac oratione Dumnorigem designareC. Julius Caesar Caes.

bewirken
dē-sīgnāre

dē-sīgnāre
Schlimmes anrichten
dē-sīgnāre pejorativ, abwertendpej

dē-sīgnāre pejorativ, abwertendpej

anordnen, einrichten
dē-sīgnāre

dē-sīgnāre

Beispiele

designare et conficere

entwerfen und ausführen

designare et conficere

Flexion "dē-sīgnāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. dēsīgnō 2. Person 2. dēsīgnās 3. Person 3. dēsīgnat	Plural 1. Person 1. dēsīgnāmus 2. Person 2. dēsīgnātis 3. Person 3. dēsīgnant
Futur	Singular 1. Person 1. dēsīgnābō 2. Person 2. dēsīgnābis 3. Person 3. dēsīgnābit	Plural 1. Person 1. dēsīgnābimus 2. Person 2. dēsīgnābitis 3. Person 3. dēsīgnābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. dēsīgnābam 2. Person 2. dēsīgnābās 3. Person 3. dēsīgnābat	Plural 1. Person 1. dēsīgnābāmus 2. Person 2. dēsīgnābātis 3. Person 3. dēsīgnābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. dēsīgnāvī 2. Person 2. dēsīgnāvisti 3. Person 3. dēsīgnāvit	Plural 1. Person 1. dēsīgnāvimus 2. Person 2. dēsīgnāvistis 3. Person 3. dēsīgnāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. dēsīgnāverō 2. Person 2. dēsīgnāveris 3. Person 3. dēsīgnāverit	Plural 1. Person 1. dēsīgnāverimus 2. Person 2. dēsīgnāveritis 3. Person 3. dēsīgnāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. dēsīgnāveram 2. Person 2. dēsīgnāverās 3. Person 3. dēsīgnāverat	Plural 1. Person 1. dēsīgnāverāmus 2. Person 2. dēsīgnāverātis 3. Person 3. dēsīgnāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. dēsīgnō

2. Person 2. dēsīgnās

3. Person 3. dēsīgnat

Plural

1. Person 1. dēsīgnāmus

2. Person 2. dēsīgnātis

3. Person 3. dēsīgnant

Futur

Singular

1. Person 1. dēsīgnābō

2. Person 2. dēsīgnābis

3. Person 3. dēsīgnābit

Plural

1. Person 1. dēsīgnābimus

2. Person 2. dēsīgnābitis

3. Person 3. dēsīgnābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. dēsīgnābam

2. Person 2. dēsīgnābās

3. Person 3. dēsīgnābat

Plural

1. Person 1. dēsīgnābāmus

2. Person 2. dēsīgnābātis

3. Person 3. dēsīgnābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. dēsīgnāvī

2. Person 2. dēsīgnāvisti

3. Person 3. dēsīgnāvit

Plural

1. Person 1. dēsīgnāvimus

2. Person 2. dēsīgnāvistis

3. Person 3. dēsīgnāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. dēsīgnāverō

2. Person 2. dēsīgnāveris

3. Person 3. dēsīgnāverit

Plural

1. Person 1. dēsīgnāverimus

2. Person 2. dēsīgnāveritis

3. Person 3. dēsīgnāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. dēsīgnāveram

2. Person 2. dēsīgnāverās

3. Person 3. dēsīgnāverat

Plural

1. Person 1. dēsīgnāverāmus

2. Person 2. dēsīgnāverātis

3. Person 3. dēsīgnāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. dēsīgnem 2. Person 2. dēsīgnēs 3. Person 3. dēsīgnet	Plural 1. Person 1. dēsīgnēmus 2. Person 2. dēsīgnētis 3. Person 3. dēsīgnent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. dēsīgnārem 2. Person 2. dēsīgnārēs 3. Person 3. dēsīgnāret	Plural 1. Person 1. dēsīgnārēmus 2. Person 2. dēsīgnārētis 3. Person 3. dēsīgnārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. dēsīgnāverim 2. Person 2. dēsīgnāveris 3. Person 3. dēsīgnāverit	Plural 1. Person 1. dēsīgnāverimus 2. Person 2. dēsīgnāveritis 3. Person 3. dēsīgnāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. dēsīgnāvissem 2. Person 2. dēsīgnāvissēs 3. Person 3. dēsīgnāvisset	Plural 1. Person 1. dēsīgnāvissēmus 2. Person 2. dēsīgnāvissētis 3. Person 3. dēsīgnāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. dēsīgnem

2. Person 2. dēsīgnēs

3. Person 3. dēsīgnet

Plural

1. Person 1. dēsīgnēmus

2. Person 2. dēsīgnētis

3. Person 3. dēsīgnent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. dēsīgnārem

2. Person 2. dēsīgnārēs

3. Person 3. dēsīgnāret

Plural

1. Person 1. dēsīgnārēmus

2. Person 2. dēsīgnārētis

3. Person 3. dēsīgnārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. dēsīgnāverim

2. Person 2. dēsīgnāveris

3. Person 3. dēsīgnāverit

Plural

1. Person 1. dēsīgnāverimus

2. Person 2. dēsīgnāveritis

3. Person 3. dēsīgnāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. dēsīgnāvissem

2. Person 2. dēsīgnāvissēs

3. Person 3. dēsīgnāvisset

Plural

1. Person 1. dēsīgnāvissēmus

2. Person 2. dēsīgnāvissētis

3. Person 3. dēsīgnāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular dēsīgnā!	Plural dēsīgnāte!
Futur	Singular 2. Person 2. dēsīgnāto! 3. Person 3. dēsīgnāto!	Plural 2. Person 2. dēsīgnātōte! 3. Person 3. dēsīgnanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

dēsīgnā!

Plural

dēsīgnāte!

Futur

Singular

2. Person 2. dēsīgnāto!

3. Person 3. dēsīgnāto!

Plural

2. Person 2. dēsīgnātōte!

3. Person 3. dēsīgnanto!

Infinitiv
Präsens	dēsīgnāre
Perfekt	dēsīgnāvisse
Futur	dēsīgnātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	dēsīgnāns, dēsīgnantis
Futur	dēsīgnātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	dēsīgnandī
Dativ	dēsīgnandō
Akkusativ	ad dēsīgnandum
Ablativ	dēsīgnandō

Supinum


	dēsīgnātum

Latein-Deutsch Übersetzung für "designare"

"designare" Deutsch Übersetzung

„dē-sīgnāre“

designare

Übersicht aller Übersetzungen

Flexion "dē-sīgnāre"

Konjugation

Aktiv

Gerundium

Supinum