definire
<iō, iī/īvī, ītum 4.>Übersicht aller Übersetzungen
- abgrenzen, begrenzendē-fīnīredē-fīnīre
- aspectum oculorum montibus definireden Blick der Augen durch die Berge begrenzenaspectum oculorum montibus definire
- einschränken, beschränkendē-fīnīredē-fīnīre
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēfīnīō 2. Person 2. dēfīnīs 3. Person 3. dēfīnīt | 1. Person 1. dēfīnīmus 2. Person 2. dēfīnītis 3. Person 3. dēfīnīunt |
Futur | 1. Person 1. dēfīnīam 2. Person 2. dēfīnīes 3. Person 3. dēfīnīet | 1. Person 1. dēfīnīemus 2. Person 2. dēfīnīetis 3. Person 3. dēfīnīent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēfīnīebam 2. Person 2. dēfīnīebās 3. Person 3. dēfīnīebat | 1. Person 1. dēfīnīebāmus 2. Person 2. dēfīnīebātis 3. Person 3. dēfīnīebant |
Perfekt | 1. Person 1. dēfīnīvī 2. Person 2. dēfīnīvisti 3. Person 3. dēfīnīvit | 1. Person 1. dēfīnīvimus 2. Person 2. dēfīnīvistis 3. Person 3. dēfīnīvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēfīnīverō 2. Person 2. dēfīnīveris 3. Person 3. dēfīnīverit | 1. Person 1. dēfīnīverimus 2. Person 2. dēfīnīveritis 3. Person 3. dēfīnīverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfīnīveram 2. Person 2. dēfīnīverās 3. Person 3. dēfīnīverat | 1. Person 1. dēfīnīverāmus 2. Person 2. dēfīnīverātis 3. Person 3. dēfīnīverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēfīnīam 2. Person 2. dēfīnīās 3. Person 3. dēfīnīat | 1. Person 1. dēfīnīāmus 2. Person 2. dēfīnīātis 3. Person 3. dēfīnīant |
Imperfekt | 1. Person 1. dēfīnīrem 2. Person 2. dēfīnīrēs 3. Person 3. dēfīnīret | 1. Person 1. dēfīnīrēmus 2. Person 2. dēfīnīrētis 3. Person 3. dēfīnīrent |
Perfekt | 1. Person 1. dēfīnīverim 2. Person 2. dēfīnīveris 3. Person 3. dēfīnīverit | 1. Person 1. dēfīnīverimus 2. Person 2. dēfīnīveritis 3. Person 3. dēfīnīverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfīnīvissem 2. Person 2. dēfīnīvissēs 3. Person 3. dēfīnīvisset | 1. Person 1. dēfīnīvissēmus 2. Person 2. dēfīnīvissētis 3. Person 3. dēfīnīvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēfīnī! | dēfīnīte! |
Futur | 2. Person 2. dēfīnīto! 3. Person 3. dēfīnīto! | 2. Person 2. dēfīnītōte! 3. Person 3. dēfīnīunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēfīnīre |
Perfekt | dēfīnīvisse |
Futur | dēfīnītūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēfīnīens, dēfīnīentis |
Futur | dēfīnītūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēfīnīendī |
---|---|
Dativ | dēfīnīendō |
Akkusativ | ad dēfīnīendum |
Ablativ | dēfīnīendō |
Supinum
dēfīnītum |