adventare
<ō, āvī, ātum 1.> ||advenire||Übersicht aller Übersetzungen
- heranrückenadventāreadventāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. adventō 2. Person 2. adventās 3. Person 3. adventat | 1. Person 1. adventāmus 2. Person 2. adventātis 3. Person 3. adventant |
| Futur | 1. Person 1. adventābō 2. Person 2. adventābis 3. Person 3. adventābit | 1. Person 1. adventābimus 2. Person 2. adventābitis 3. Person 3. adventābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. adventābam 2. Person 2. adventābās 3. Person 3. adventābat | 1. Person 1. adventābāmus 2. Person 2. adventābātis 3. Person 3. adventābant |
| Perfekt | 1. Person 1. adventāvī 2. Person 2. adventāvisti 3. Person 3. adventāvit | 1. Person 1. adventāvimus 2. Person 2. adventāvistis 3. Person 3. adventāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. adventāverō 2. Person 2. adventāveris 3. Person 3. adventāverit | 1. Person 1. adventāverimus 2. Person 2. adventāveritis 3. Person 3. adventāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. adventāveram 2. Person 2. adventāverās 3. Person 3. adventāverat | 1. Person 1. adventāverāmus 2. Person 2. adventāverātis 3. Person 3. adventāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. adventem 2. Person 2. adventēs 3. Person 3. adventet | 1. Person 1. adventēmus 2. Person 2. adventētis 3. Person 3. adventent |
| Imperfekt | 1. Person 1. adventārem 2. Person 2. adventārēs 3. Person 3. adventāret | 1. Person 1. adventārēmus 2. Person 2. adventārētis 3. Person 3. adventārent |
| Perfekt | 1. Person 1. adventāverim 2. Person 2. adventāveris 3. Person 3. adventāverit | 1. Person 1. adventāverimus 2. Person 2. adventāveritis 3. Person 3. adventāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. adventāvissem 2. Person 2. adventāvissēs 3. Person 3. adventāvisset | 1. Person 1. adventāvissēmus 2. Person 2. adventāvissētis 3. Person 3. adventāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | adventā! | adventāte! |
| Futur | 2. Person 2. adventāto! 3. Person 3. adventāto! | 2. Person 2. adventātōte! 3. Person 3. adventanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | adventāre |
| Perfekt | adventāvisse |
| Futur | adventātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | adventāns, adventantis |
| Futur | adventātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | adventandī |
|---|---|
| Dativ | adventandō |
| Akkusativ | ad adventandum |
| Ablativ | adventandō |
Supinum
| adventātum |
