umectare
<ō, āvī, ātum 1.> ||umectus||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ūmectō 2. Person 2. ūmectās 3. Person 3. ūmectat | 1. Person 1. ūmectāmus 2. Person 2. ūmectātis 3. Person 3. ūmectant |
| Futur | 1. Person 1. ūmectābō 2. Person 2. ūmectābis 3. Person 3. ūmectābit | 1. Person 1. ūmectābimus 2. Person 2. ūmectābitis 3. Person 3. ūmectābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ūmectābam 2. Person 2. ūmectābās 3. Person 3. ūmectābat | 1. Person 1. ūmectābāmus 2. Person 2. ūmectābātis 3. Person 3. ūmectābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ūmectāvī 2. Person 2. ūmectāvisti 3. Person 3. ūmectāvit | 1. Person 1. ūmectāvimus 2. Person 2. ūmectāvistis 3. Person 3. ūmectāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ūmectāverō 2. Person 2. ūmectāveris 3. Person 3. ūmectāverit | 1. Person 1. ūmectāverimus 2. Person 2. ūmectāveritis 3. Person 3. ūmectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ūmectāveram 2. Person 2. ūmectāverās 3. Person 3. ūmectāverat | 1. Person 1. ūmectāverāmus 2. Person 2. ūmectāverātis 3. Person 3. ūmectāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ūmectem 2. Person 2. ūmectēs 3. Person 3. ūmectet | 1. Person 1. ūmectēmus 2. Person 2. ūmectētis 3. Person 3. ūmectent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ūmectārem 2. Person 2. ūmectārēs 3. Person 3. ūmectāret | 1. Person 1. ūmectārēmus 2. Person 2. ūmectārētis 3. Person 3. ūmectārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ūmectāverim 2. Person 2. ūmectāveris 3. Person 3. ūmectāverit | 1. Person 1. ūmectāverimus 2. Person 2. ūmectāveritis 3. Person 3. ūmectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ūmectāvissem 2. Person 2. ūmectāvissēs 3. Person 3. ūmectāvisset | 1. Person 1. ūmectāvissēmus 2. Person 2. ūmectāvissētis 3. Person 3. ūmectāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ūmectā! | ūmectāte! |
| Futur | 2. Person 2. ūmectāto! 3. Person 3. ūmectāto! | 2. Person 2. ūmectātōte! 3. Person 3. ūmectanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ūmectāre |
| Perfekt | ūmectāvisse |
| Futur | ūmectātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ūmectāns, ūmectantis |
| Futur | ūmectātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ūmectandī |
|---|---|
| Dativ | ūmectandō |
| Akkusativ | ad ūmectandum |
| Ablativ | ūmectandō |
Supinum
| ūmectātum |
