Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suppūrō 2. Person 2. suppūrās 3. Person 3. suppūrat | 1. Person 1. suppūrāmus 2. Person 2. suppūrātis 3. Person 3. suppūrant |
| Futur | 1. Person 1. suppūrābō 2. Person 2. suppūrābis 3. Person 3. suppūrābit | 1. Person 1. suppūrābimus 2. Person 2. suppūrābitis 3. Person 3. suppūrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. suppūrābam 2. Person 2. suppūrābās 3. Person 3. suppūrābat | 1. Person 1. suppūrābāmus 2. Person 2. suppūrābātis 3. Person 3. suppūrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. suppūrāvī 2. Person 2. suppūrāvisti 3. Person 3. suppūrāvit | 1. Person 1. suppūrāvimus 2. Person 2. suppūrāvistis 3. Person 3. suppūrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. suppūrāverō 2. Person 2. suppūrāveris 3. Person 3. suppūrāverit | 1. Person 1. suppūrāverimus 2. Person 2. suppūrāveritis 3. Person 3. suppūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suppūrāveram 2. Person 2. suppūrāverās 3. Person 3. suppūrāverat | 1. Person 1. suppūrāverāmus 2. Person 2. suppūrāverātis 3. Person 3. suppūrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suppūrem 2. Person 2. suppūrēs 3. Person 3. suppūret | 1. Person 1. suppūrēmus 2. Person 2. suppūrētis 3. Person 3. suppūrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. suppūrārem 2. Person 2. suppūrārēs 3. Person 3. suppūrāret | 1. Person 1. suppūrārēmus 2. Person 2. suppūrārētis 3. Person 3. suppūrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. suppūrāverim 2. Person 2. suppūrāveris 3. Person 3. suppūrāverit | 1. Person 1. suppūrāverimus 2. Person 2. suppūrāveritis 3. Person 3. suppūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suppūrāvissem 2. Person 2. suppūrāvissēs 3. Person 3. suppūrāvisset | 1. Person 1. suppūrāvissēmus 2. Person 2. suppūrāvissētis 3. Person 3. suppūrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | suppūrā! | suppūrāte! |
| Futur | 2. Person 2. suppūrāto! 3. Person 3. suppūrāto! | 2. Person 2. suppūrātōte! 3. Person 3. suppūranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | suppūrāre |
| Perfekt | suppūrāvisse |
| Futur | suppūrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | suppūrāns, suppūrantis |
| Futur | suppūrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | suppūrandī |
|---|---|
| Dativ | suppūrandō |
| Akkusativ | ad suppūrandum |
| Ablativ | suppūrandō |
Supinum
| suppūrātum |
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suppūrō 2. Person 2. suppūrās 3. Person 3. suppūrat | 1. Person 1. suppūrāmus 2. Person 2. suppūrātis 3. Person 3. suppūrant |
| Futur | 1. Person 1. suppūrābō 2. Person 2. suppūrābis 3. Person 3. suppūrābit | 1. Person 1. suppūrābimus 2. Person 2. suppūrābitis 3. Person 3. suppūrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. suppūrābam 2. Person 2. suppūrābās 3. Person 3. suppūrābat | 1. Person 1. suppūrābāmus 2. Person 2. suppūrābātis 3. Person 3. suppūrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. suppūrāvī 2. Person 2. suppūrāvisti 3. Person 3. suppūrāvit | 1. Person 1. suppūrāvimus 2. Person 2. suppūrāvistis 3. Person 3. suppūrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. suppūrāverō 2. Person 2. suppūrāveris 3. Person 3. suppūrāverit | 1. Person 1. suppūrāverimus 2. Person 2. suppūrāveritis 3. Person 3. suppūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suppūrāveram 2. Person 2. suppūrāverās 3. Person 3. suppūrāverat | 1. Person 1. suppūrāverāmus 2. Person 2. suppūrāverātis 3. Person 3. suppūrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. suppūrem 2. Person 2. suppūrēs 3. Person 3. suppūret | 1. Person 1. suppūrēmus 2. Person 2. suppūrētis 3. Person 3. suppūrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. suppūrārem 2. Person 2. suppūrārēs 3. Person 3. suppūrāret | 1. Person 1. suppūrārēmus 2. Person 2. suppūrārētis 3. Person 3. suppūrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. suppūrāverim 2. Person 2. suppūrāveris 3. Person 3. suppūrāverit | 1. Person 1. suppūrāverimus 2. Person 2. suppūrāveritis 3. Person 3. suppūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. suppūrāvissem 2. Person 2. suppūrāvissēs 3. Person 3. suppūrāvisset | 1. Person 1. suppūrāvissēmus 2. Person 2. suppūrāvissētis 3. Person 3. suppūrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | suppūrā! | suppūrāte! |
| Futur | 2. Person 2. suppūrāto! 3. Person 3. suppūrāto! | 2. Person 2. suppūrātōte! 3. Person 3. suppūranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | suppūrāre |
| Perfekt | suppūrāvisse |
| Futur | suppūrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | suppūrāns, suppūrantis |
| Futur | suppūrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | suppūrandī |
|---|---|
| Dativ | suppūrandō |
| Akkusativ | ad suppūrandum |
| Ablativ | suppūrandō |
Supinum
| suppūrātum |
