terminare
<ō, āvī, ātum 1.> ||terminus||Übersicht aller Übersetzungen
- begrenzen, abgrenzen (aliquid a re etwas von etwas)termināretermināre
- stoßen (re an etwas)termināre im Passivtermināre im Passiv
- beschränken, einschränken (aliquid re etwas durch etwas, etwas auf etwas)termināre figurativ, in übertragenem Sinnfigtermināre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- bestimmen, bemessen (aliquid re etwas nach etwas)termināre figurativ, in übertragenem Sinnfigtermināre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- bona voluptate terminaredie Güter nach der Lust bestimmenbona voluptate terminare
- beendentermināre figurativ, in übertragenem Sinnfigtermināre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- mit einer Klausel abschließentermināre RhetorikRHET figurativ, in übertragenem Sinnfigtermināre RhetorikRHET figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. terminō 2. Person 2. terminās 3. Person 3. terminat | 1. Person 1. termināmus 2. Person 2. terminātis 3. Person 3. terminant |
| Futur | 1. Person 1. terminābō 2. Person 2. terminābis 3. Person 3. terminābit | 1. Person 1. terminābimus 2. Person 2. terminābitis 3. Person 3. terminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. terminābam 2. Person 2. terminābās 3. Person 3. terminābat | 1. Person 1. terminābāmus 2. Person 2. terminābātis 3. Person 3. terminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. termināvī 2. Person 2. termināvisti 3. Person 3. termināvit | 1. Person 1. termināvimus 2. Person 2. termināvistis 3. Person 3. termināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. termināverō 2. Person 2. termināveris 3. Person 3. termināverit | 1. Person 1. termināverimus 2. Person 2. termināveritis 3. Person 3. termināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. termināveram 2. Person 2. termināverās 3. Person 3. termināverat | 1. Person 1. termināverāmus 2. Person 2. termināverātis 3. Person 3. termināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. terminem 2. Person 2. terminēs 3. Person 3. terminet | 1. Person 1. terminēmus 2. Person 2. terminētis 3. Person 3. terminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. terminārem 2. Person 2. terminārēs 3. Person 3. termināret | 1. Person 1. terminārēmus 2. Person 2. terminārētis 3. Person 3. terminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. termināverim 2. Person 2. termināveris 3. Person 3. termināverit | 1. Person 1. termināverimus 2. Person 2. termināveritis 3. Person 3. termināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. termināvissem 2. Person 2. termināvissēs 3. Person 3. termināvisset | 1. Person 1. termināvissēmus 2. Person 2. termināvissētis 3. Person 3. termināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | terminā! | termināte! |
| Futur | 2. Person 2. termināto! 3. Person 3. termināto! | 2. Person 2. terminātōte! 3. Person 3. terminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | termināre |
| Perfekt | termināvisse |
| Futur | terminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | termināns, terminantis |
| Futur | terminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | terminandī |
|---|---|
| Dativ | terminandō |
| Akkusativ | ad terminandum |
| Ablativ | terminandō |
Supinum
| terminātum |
