relegare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- wegschicken, entfernenre-lēgārere-lēgāre
- verbannenre-lēgārere-lēgāre
- re-lēgāre → siehe „relēgātiō“re-lēgāre → siehe „relēgātiō“
- zurückweisenre-lēgāre figurativ, in übertragenem Sinnfigre-lēgāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- zuschieben, zuschreiben (aliquid alicui/in aliquem etwas jemandem)re-lēgāre figurativ, in übertragenem Sinnfigre-lēgāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. relēgō 2. Person 2. relēgās 3. Person 3. relēgat | 1. Person 1. relēgāmus 2. Person 2. relēgātis 3. Person 3. relēgant |
| Futur | 1. Person 1. relēgābō 2. Person 2. relēgābis 3. Person 3. relēgābit | 1. Person 1. relēgābimus 2. Person 2. relēgābitis 3. Person 3. relēgābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. relēgābam 2. Person 2. relēgābās 3. Person 3. relēgābat | 1. Person 1. relēgābāmus 2. Person 2. relēgābātis 3. Person 3. relēgābant |
| Perfekt | 1. Person 1. relēgāvī 2. Person 2. relēgāvisti 3. Person 3. relēgāvit | 1. Person 1. relēgāvimus 2. Person 2. relēgāvistis 3. Person 3. relēgāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. relēgāverō 2. Person 2. relēgāveris 3. Person 3. relēgāverit | 1. Person 1. relēgāverimus 2. Person 2. relēgāveritis 3. Person 3. relēgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. relēgāveram 2. Person 2. relēgāverās 3. Person 3. relēgāverat | 1. Person 1. relēgāverāmus 2. Person 2. relēgāverātis 3. Person 3. relēgāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. relēgem 2. Person 2. relēgēs 3. Person 3. relēget | 1. Person 1. relēgēmus 2. Person 2. relēgētis 3. Person 3. relēgent |
| Imperfekt | 1. Person 1. relēgārem 2. Person 2. relēgārēs 3. Person 3. relēgāret | 1. Person 1. relēgārēmus 2. Person 2. relēgārētis 3. Person 3. relēgārent |
| Perfekt | 1. Person 1. relēgāverim 2. Person 2. relēgāveris 3. Person 3. relēgāverit | 1. Person 1. relēgāverimus 2. Person 2. relēgāveritis 3. Person 3. relēgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. relēgāvissem 2. Person 2. relēgāvissēs 3. Person 3. relēgāvisset | 1. Person 1. relēgāvissēmus 2. Person 2. relēgāvissētis 3. Person 3. relēgāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | relēgā! | relēgāte! |
| Futur | 2. Person 2. relēgāto! 3. Person 3. relēgāto! | 2. Person 2. relēgātōte! 3. Person 3. relēganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | relēgāre |
| Perfekt | relēgāvisse |
| Futur | relēgātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | relēgāns, relēgantis |
| Futur | relēgātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | relēgandī |
|---|---|
| Dativ | relēgandō |
| Akkusativ | ad relēgandum |
| Ablativ | relēgandō |
Supinum
| relēgātum |
