Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rādīcēscō 2. Person 2. rādīcēscis 3. Person 3. rādīcēscit | 1. Person 1. rādīcēscimus 2. Person 2. rādīcēscitis 3. Person 3. rādīcēscunt |
| Futur | 1. Person 1. rādīcēscam 2. Person 2. rādīcēsces 3. Person 3. rādīcēscet | 1. Person 1. rādīcēscemus 2. Person 2. rādīcēscetis 3. Person 3. rādīcēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. rādīcēscebam 2. Person 2. rādīcēscebās 3. Person 3. rādīcēscebat | 1. Person 1. rādīcēscebāmus 2. Person 2. rādīcēscebātis 3. Person 3. rādīcēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Futur 2 | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. rādīcēscam 2. Person 2. rādīcēscās 3. Person 3. rādīcēscat | 1. Person 1. rādīcēscāmus 2. Person 2. rādīcēscātis 3. Person 3. rādīcēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. rādīcēscerem 2. Person 2. rādīcēscerēs 3. Person 3. rādīcēsceret | 1. Person 1. rādīcēscerēmus 2. Person 2. rādīcēscerētis 3. Person 3. rādīcēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | rādīcēsce! | rādīcēscite! |
| Futur | 2. Person 2. rādīcēscito! 3. Person 3. rādīcēscito! | 2. Person 2. rādīcēscitōte! 3. Person 3. rādīcēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | rādīcēscere |
| Perfekt | - |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | rādīcēscens, rādīcēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | rādīcēscendī |
|---|---|
| Dativ | rādīcēscendō |
| Akkusativ | ad rādīcēscendum |
| Ablativ | rādīcēscendō |
Supinum
| - |
