pertrectare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- per-trectāre → siehe „per-tractāre“per-trectāre → siehe „per-tractāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. pertrectō 2. Person 2. pertrectās 3. Person 3. pertrectat | 1. Person 1. pertrectāmus 2. Person 2. pertrectātis 3. Person 3. pertrectant |
| Futur | 1. Person 1. pertrectābō 2. Person 2. pertrectābis 3. Person 3. pertrectābit | 1. Person 1. pertrectābimus 2. Person 2. pertrectābitis 3. Person 3. pertrectābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. pertrectābam 2. Person 2. pertrectābās 3. Person 3. pertrectābat | 1. Person 1. pertrectābāmus 2. Person 2. pertrectābātis 3. Person 3. pertrectābant |
| Perfekt | 1. Person 1. pertrectāvī 2. Person 2. pertrectāvisti 3. Person 3. pertrectāvit | 1. Person 1. pertrectāvimus 2. Person 2. pertrectāvistis 3. Person 3. pertrectāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. pertrectāverō 2. Person 2. pertrectāveris 3. Person 3. pertrectāverit | 1. Person 1. pertrectāverimus 2. Person 2. pertrectāveritis 3. Person 3. pertrectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. pertrectāveram 2. Person 2. pertrectāverās 3. Person 3. pertrectāverat | 1. Person 1. pertrectāverāmus 2. Person 2. pertrectāverātis 3. Person 3. pertrectāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. pertrectem 2. Person 2. pertrectēs 3. Person 3. pertrectet | 1. Person 1. pertrectēmus 2. Person 2. pertrectētis 3. Person 3. pertrectent |
| Imperfekt | 1. Person 1. pertrectārem 2. Person 2. pertrectārēs 3. Person 3. pertrectāret | 1. Person 1. pertrectārēmus 2. Person 2. pertrectārētis 3. Person 3. pertrectārent |
| Perfekt | 1. Person 1. pertrectāverim 2. Person 2. pertrectāveris 3. Person 3. pertrectāverit | 1. Person 1. pertrectāverimus 2. Person 2. pertrectāveritis 3. Person 3. pertrectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. pertrectāvissem 2. Person 2. pertrectāvissēs 3. Person 3. pertrectāvisset | 1. Person 1. pertrectāvissēmus 2. Person 2. pertrectāvissētis 3. Person 3. pertrectāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | pertrectā! | pertrectāte! |
| Futur | 2. Person 2. pertrectāto! 3. Person 3. pertrectāto! | 2. Person 2. pertrectātōte! 3. Person 3. pertrectanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | pertrectāre |
| Perfekt | pertrectāvisse |
| Futur | pertrectātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | pertrectāns, pertrectantis |
| Futur | pertrectātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | pertrectandī |
|---|---|
| Dativ | pertrectandō |
| Akkusativ | ad pertrectandum |
| Ablativ | pertrectandō |
Supinum
| pertrectātum |
