perseverare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.> ||severus||Übersicht aller Übersetzungen
- beharrlich bleiben bei, bestehen auf (re/in re etwas)per-sevērāreper-sevērāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. persevērō 2. Person 2. persevērās 3. Person 3. persevērat | 1. Person 1. persevērāmus 2. Person 2. persevērātis 3. Person 3. persevērant |
| Futur | 1. Person 1. persevērābō 2. Person 2. persevērābis 3. Person 3. persevērābit | 1. Person 1. persevērābimus 2. Person 2. persevērābitis 3. Person 3. persevērābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. persevērābam 2. Person 2. persevērābās 3. Person 3. persevērābat | 1. Person 1. persevērābāmus 2. Person 2. persevērābātis 3. Person 3. persevērābant |
| Perfekt | 1. Person 1. persevērāvī 2. Person 2. persevērāvisti 3. Person 3. persevērāvit | 1. Person 1. persevērāvimus 2. Person 2. persevērāvistis 3. Person 3. persevērāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. persevērāverō 2. Person 2. persevērāveris 3. Person 3. persevērāverit | 1. Person 1. persevērāverimus 2. Person 2. persevērāveritis 3. Person 3. persevērāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. persevērāveram 2. Person 2. persevērāverās 3. Person 3. persevērāverat | 1. Person 1. persevērāverāmus 2. Person 2. persevērāverātis 3. Person 3. persevērāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. persevērem 2. Person 2. persevērēs 3. Person 3. persevēret | 1. Person 1. persevērēmus 2. Person 2. persevērētis 3. Person 3. persevērent |
| Imperfekt | 1. Person 1. persevērārem 2. Person 2. persevērārēs 3. Person 3. persevērāret | 1. Person 1. persevērārēmus 2. Person 2. persevērārētis 3. Person 3. persevērārent |
| Perfekt | 1. Person 1. persevērāverim 2. Person 2. persevērāveris 3. Person 3. persevērāverit | 1. Person 1. persevērāverimus 2. Person 2. persevērāveritis 3. Person 3. persevērāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. persevērāvissem 2. Person 2. persevērāvissēs 3. Person 3. persevērāvisset | 1. Person 1. persevērāvissēmus 2. Person 2. persevērāvissētis 3. Person 3. persevērāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | persevērā! | persevērāte! |
| Futur | 2. Person 2. persevērāto! 3. Person 3. persevērāto! | 2. Person 2. persevērātōte! 3. Person 3. persevēranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | persevērāre |
| Perfekt | persevērāvisse |
| Futur | persevērātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | persevērāns, persevērantis |
| Futur | persevērātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | persevērandī |
|---|---|
| Dativ | persevērandō |
| Akkusativ | ad persevērandum |
| Ablativ | persevērandō |
Supinum
| persevērātum |
perseverare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> ||severus||Übersicht aller Übersetzungen
- verharren bei, fortsetzen (aliquid etwas)per-sevērāreper-sevērāre
- perseverare +accusativus cum infinito (Akkusativ mit Infinitiv) AcIbeharrlich behaupten, dassperseverare +accusativus cum infinito (Akkusativ mit Infinitiv) AcI
- perseverare + ut
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. persevērō 2. Person 2. persevērās 3. Person 3. persevērat | 1. Person 1. persevērāmus 2. Person 2. persevērātis 3. Person 3. persevērant |
| Futur | 1. Person 1. persevērābō 2. Person 2. persevērābis 3. Person 3. persevērābit | 1. Person 1. persevērābimus 2. Person 2. persevērābitis 3. Person 3. persevērābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. persevērābam 2. Person 2. persevērābās 3. Person 3. persevērābat | 1. Person 1. persevērābāmus 2. Person 2. persevērābātis 3. Person 3. persevērābant |
| Perfekt | 1. Person 1. persevērāvī 2. Person 2. persevērāvisti 3. Person 3. persevērāvit | 1. Person 1. persevērāvimus 2. Person 2. persevērāvistis 3. Person 3. persevērāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. persevērāverō 2. Person 2. persevērāveris 3. Person 3. persevērāverit | 1. Person 1. persevērāverimus 2. Person 2. persevērāveritis 3. Person 3. persevērāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. persevērāveram 2. Person 2. persevērāverās 3. Person 3. persevērāverat | 1. Person 1. persevērāverāmus 2. Person 2. persevērāverātis 3. Person 3. persevērāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. persevērem 2. Person 2. persevērēs 3. Person 3. persevēret | 1. Person 1. persevērēmus 2. Person 2. persevērētis 3. Person 3. persevērent |
| Imperfekt | 1. Person 1. persevērārem 2. Person 2. persevērārēs 3. Person 3. persevērāret | 1. Person 1. persevērārēmus 2. Person 2. persevērārētis 3. Person 3. persevērārent |
| Perfekt | 1. Person 1. persevērāverim 2. Person 2. persevērāveris 3. Person 3. persevērāverit | 1. Person 1. persevērāverimus 2. Person 2. persevērāveritis 3. Person 3. persevērāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. persevērāvissem 2. Person 2. persevērāvissēs 3. Person 3. persevērāvisset | 1. Person 1. persevērāvissēmus 2. Person 2. persevērāvissētis 3. Person 3. persevērāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | persevērā! | persevērāte! |
| Futur | 2. Person 2. persevērāto! 3. Person 3. persevērāto! | 2. Person 2. persevērātōte! 3. Person 3. persevēranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | persevērāre |
| Perfekt | persevērāvisse |
| Futur | persevērātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | persevērāns, persevērantis |
| Futur | persevērātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | persevērandī |
|---|---|
| Dativ | persevērandō |
| Akkusativ | ad persevērandum |
| Ablativ | persevērandō |
Supinum
| persevērātum |