ostentare

„ostentāre“

<ō, āvī, ātum 1.> ||ostendere||

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

wiederholt hinhalten, zeigen vor Augen halten an den Tag legen, offenbaren in Aussicht stellen, versprechen darlegen, erklären

wiederholt hinhalten
ostentāre

ostentāre
zeigen
ostentāre

ostentāre

Beispiele

iugula sua ostentare

seine Kehle darbieten

iugula sua ostentare
se ostentare

sich zeigen

se ostentare

vor Augen halten
ostentāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

ostentāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

an den Tag legen, offenbaren
ostentāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

ostentāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

Beispiele

aliquid ostentare figurativ, in übertragenem Sinnfig

etwas zur Schau stellen, mit etwas prahlen

aliquid ostentare figurativ, in übertragenem Sinnfig
arma capta ostentare

mit den erbeuteten Waffen prahlen

arma capta ostentare

in Aussicht stellen, versprechen
ostentāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

ostentāre figurativ, in übertragenem Sinnfig

durch Beweise o. Ä. darlegen, erklären +accusativus cum infinito (Akkusativ mit Infinitiv) AcI / +indirekt indir Fragesatz
ostentāre

ostentāre

Flexion "ostentāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. ostentō 2. Person 2. ostentās 3. Person 3. ostentat	Plural 1. Person 1. ostentāmus 2. Person 2. ostentātis 3. Person 3. ostentant
Futur	Singular 1. Person 1. ostentābō 2. Person 2. ostentābis 3. Person 3. ostentābit	Plural 1. Person 1. ostentābimus 2. Person 2. ostentābitis 3. Person 3. ostentābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. ostentābam 2. Person 2. ostentābās 3. Person 3. ostentābat	Plural 1. Person 1. ostentābāmus 2. Person 2. ostentābātis 3. Person 3. ostentābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. ostentāvī 2. Person 2. ostentāvisti 3. Person 3. ostentāvit	Plural 1. Person 1. ostentāvimus 2. Person 2. ostentāvistis 3. Person 3. ostentāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. ostentāverō 2. Person 2. ostentāveris 3. Person 3. ostentāverit	Plural 1. Person 1. ostentāverimus 2. Person 2. ostentāveritis 3. Person 3. ostentāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. ostentāveram 2. Person 2. ostentāverās 3. Person 3. ostentāverat	Plural 1. Person 1. ostentāverāmus 2. Person 2. ostentāverātis 3. Person 3. ostentāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. ostentō

2. Person 2. ostentās

3. Person 3. ostentat

Plural

1. Person 1. ostentāmus

2. Person 2. ostentātis

3. Person 3. ostentant

Futur

Singular

1. Person 1. ostentābō

2. Person 2. ostentābis

3. Person 3. ostentābit

Plural

1. Person 1. ostentābimus

2. Person 2. ostentābitis

3. Person 3. ostentābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. ostentābam

2. Person 2. ostentābās

3. Person 3. ostentābat

Plural

1. Person 1. ostentābāmus

2. Person 2. ostentābātis

3. Person 3. ostentābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. ostentāvī

2. Person 2. ostentāvisti

3. Person 3. ostentāvit

Plural

1. Person 1. ostentāvimus

2. Person 2. ostentāvistis

3. Person 3. ostentāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. ostentāverō

2. Person 2. ostentāveris

3. Person 3. ostentāverit

Plural

1. Person 1. ostentāverimus

2. Person 2. ostentāveritis

3. Person 3. ostentāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. ostentāveram

2. Person 2. ostentāverās

3. Person 3. ostentāverat

Plural

1. Person 1. ostentāverāmus

2. Person 2. ostentāverātis

3. Person 3. ostentāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. ostentem 2. Person 2. ostentēs 3. Person 3. ostentet	Plural 1. Person 1. ostentēmus 2. Person 2. ostentētis 3. Person 3. ostentent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. ostentārem 2. Person 2. ostentārēs 3. Person 3. ostentāret	Plural 1. Person 1. ostentārēmus 2. Person 2. ostentārētis 3. Person 3. ostentārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. ostentāverim 2. Person 2. ostentāveris 3. Person 3. ostentāverit	Plural 1. Person 1. ostentāverimus 2. Person 2. ostentāveritis 3. Person 3. ostentāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. ostentāvissem 2. Person 2. ostentāvissēs 3. Person 3. ostentāvisset	Plural 1. Person 1. ostentāvissēmus 2. Person 2. ostentāvissētis 3. Person 3. ostentāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. ostentem

2. Person 2. ostentēs

3. Person 3. ostentet

Plural

1. Person 1. ostentēmus

2. Person 2. ostentētis

3. Person 3. ostentent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. ostentārem

2. Person 2. ostentārēs

3. Person 3. ostentāret

Plural

1. Person 1. ostentārēmus

2. Person 2. ostentārētis

3. Person 3. ostentārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. ostentāverim

2. Person 2. ostentāveris

3. Person 3. ostentāverit

Plural

1. Person 1. ostentāverimus

2. Person 2. ostentāveritis

3. Person 3. ostentāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. ostentāvissem

2. Person 2. ostentāvissēs

3. Person 3. ostentāvisset

Plural

1. Person 1. ostentāvissēmus

2. Person 2. ostentāvissētis

3. Person 3. ostentāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular ostentā!	Plural ostentāte!
Futur	Singular 2. Person 2. ostentāto! 3. Person 3. ostentāto!	Plural 2. Person 2. ostentātōte! 3. Person 3. ostentanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

ostentā!

Plural

ostentāte!

Futur

Singular

2. Person 2. ostentāto!

3. Person 3. ostentāto!

Plural

2. Person 2. ostentātōte!

3. Person 3. ostentanto!

Infinitiv
Präsens	ostentāre
Perfekt	ostentāvisse
Futur	ostentātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	ostentāns, ostentantis
Futur	ostentātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	ostentandī
Dativ	ostentandō
Akkusativ	ad ostentandum
Ablativ	ostentandō

Supinum


	ostentātum

Latein-Deutsch Übersetzung für "ostentare"

"ostentare" Deutsch Übersetzung

„ostentāre“

ostentare

Übersicht aller Übersetzungen

Flexion "ostentāre"

Konjugation

Aktiv

Gerundium

Supinum