observare
<ō, āvī, - 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- (aufmerksam) beobachten (ut/ne dass/dass nicht, +indirekt indir Fragesatz)observāreobservāre
- berechnenobservāreobservāre
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. observō 2. Person 2. observās 3. Person 3. observat | 1. Person 1. observāmus 2. Person 2. observātis 3. Person 3. observant |
Futur | 1. Person 1. observābō 2. Person 2. observābis 3. Person 3. observābit | 1. Person 1. observābimus 2. Person 2. observābitis 3. Person 3. observābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. observābam 2. Person 2. observābās 3. Person 3. observābat | 1. Person 1. observābāmus 2. Person 2. observābātis 3. Person 3. observābant |
Perfekt | 1. Person 1. observāvī 2. Person 2. observāvisti 3. Person 3. observāvit | 1. Person 1. observāvimus 2. Person 2. observāvistis 3. Person 3. observāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. observāverō 2. Person 2. observāveris 3. Person 3. observāverit | 1. Person 1. observāverimus 2. Person 2. observāveritis 3. Person 3. observāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. observāveram 2. Person 2. observāverās 3. Person 3. observāverat | 1. Person 1. observāverāmus 2. Person 2. observāverātis 3. Person 3. observāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. observem 2. Person 2. observēs 3. Person 3. observet | 1. Person 1. observēmus 2. Person 2. observētis 3. Person 3. observent |
Imperfekt | 1. Person 1. observārem 2. Person 2. observārēs 3. Person 3. observāret | 1. Person 1. observārēmus 2. Person 2. observārētis 3. Person 3. observārent |
Perfekt | 1. Person 1. observāverim 2. Person 2. observāveris 3. Person 3. observāverit | 1. Person 1. observāverimus 2. Person 2. observāveritis 3. Person 3. observāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. observāvissem 2. Person 2. observāvissēs 3. Person 3. observāvisset | 1. Person 1. observāvissēmus 2. Person 2. observāvissētis 3. Person 3. observāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | observā! | observāte! |
Futur | 2. Person 2. observāto! 3. Person 3. observāto! | 2. Person 2. observātōte! 3. Person 3. observanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | observāre |
Perfekt | observāvisse |
Futur | - |
Partizip | |
---|---|
Präsens | observāns, observantis |
Futur | - |
Gerundium
Genitiv | observandī |
---|---|
Dativ | observandō |
Akkusativ | ad observandum |
Ablativ | observandō |
Supinum
- |