obreptare
<ō, āvī, ātum 1.> ||obrepere|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obrēptō 2. Person 2. obrēptās 3. Person 3. obrēptat | 1. Person 1. obrēptāmus 2. Person 2. obrēptātis 3. Person 3. obrēptant |
| Futur | 1. Person 1. obrēptābō 2. Person 2. obrēptābis 3. Person 3. obrēptābit | 1. Person 1. obrēptābimus 2. Person 2. obrēptābitis 3. Person 3. obrēptābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. obrēptābam 2. Person 2. obrēptābās 3. Person 3. obrēptābat | 1. Person 1. obrēptābāmus 2. Person 2. obrēptābātis 3. Person 3. obrēptābant |
| Perfekt | 1. Person 1. obrēptāvī 2. Person 2. obrēptāvisti 3. Person 3. obrēptāvit | 1. Person 1. obrēptāvimus 2. Person 2. obrēptāvistis 3. Person 3. obrēptāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obrēptāverō 2. Person 2. obrēptāveris 3. Person 3. obrēptāverit | 1. Person 1. obrēptāverimus 2. Person 2. obrēptāveritis 3. Person 3. obrēptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obrēptāveram 2. Person 2. obrēptāverās 3. Person 3. obrēptāverat | 1. Person 1. obrēptāverāmus 2. Person 2. obrēptāverātis 3. Person 3. obrēptāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obrēptem 2. Person 2. obrēptēs 3. Person 3. obrēptet | 1. Person 1. obrēptēmus 2. Person 2. obrēptētis 3. Person 3. obrēptent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obrēptārem 2. Person 2. obrēptārēs 3. Person 3. obrēptāret | 1. Person 1. obrēptārēmus 2. Person 2. obrēptārētis 3. Person 3. obrēptārent |
| Perfekt | 1. Person 1. obrēptāverim 2. Person 2. obrēptāveris 3. Person 3. obrēptāverit | 1. Person 1. obrēptāverimus 2. Person 2. obrēptāveritis 3. Person 3. obrēptāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obrēptāvissem 2. Person 2. obrēptāvissēs 3. Person 3. obrēptāvisset | 1. Person 1. obrēptāvissēmus 2. Person 2. obrēptāvissētis 3. Person 3. obrēptāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obrēptā! | obrēptāte! |
| Futur | 2. Person 2. obrēptāto! 3. Person 3. obrēptāto! | 2. Person 2. obrēptātōte! 3. Person 3. obrēptanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obrēptāre |
| Perfekt | obrēptāvisse |
| Futur | obrēptātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obrēptāns, obrēptantis |
| Futur | obrēptātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | obrēptandī |
|---|---|
| Dativ | obrēptandō |
| Akkusativ | ad obrēptandum |
| Ablativ | obrēptandō |
Supinum
| obrēptātum |
