obmutescere
<mūtēscō, mūtuī, - 3.> ||mutus||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obmūtēscō 2. Person 2. obmūtēscis 3. Person 3. obmūtēscit | 1. Person 1. obmūtēscimus 2. Person 2. obmūtēscitis 3. Person 3. obmūtēscunt |
| Futur | 1. Person 1. obmūtēscam 2. Person 2. obmūtēsces 3. Person 3. obmūtēscet | 1. Person 1. obmūtēscemus 2. Person 2. obmūtēscetis 3. Person 3. obmūtēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obmūtēscebam 2. Person 2. obmūtēscebās 3. Person 3. obmūtēscebat | 1. Person 1. obmūtēscebāmus 2. Person 2. obmūtēscebātis 3. Person 3. obmūtēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. obmūtuī 2. Person 2. obmūtuisti 3. Person 3. obmūtuit | 1. Person 1. obmūtuimus 2. Person 2. obmūtuistis 3. Person 3. obmūtuērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obmūtuerō 2. Person 2. obmūtueris 3. Person 3. obmūtuerit | 1. Person 1. obmūtuerimus 2. Person 2. obmūtueritis 3. Person 3. obmūtuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obmūtueram 2. Person 2. obmūtuerās 3. Person 3. obmūtuerat | 1. Person 1. obmūtuerāmus 2. Person 2. obmūtuerātis 3. Person 3. obmūtuerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obmūtēscam 2. Person 2. obmūtēscās 3. Person 3. obmūtēscat | 1. Person 1. obmūtēscāmus 2. Person 2. obmūtēscātis 3. Person 3. obmūtēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. obmūtēscerem 2. Person 2. obmūtēscerēs 3. Person 3. obmūtēsceret | 1. Person 1. obmūtēscerēmus 2. Person 2. obmūtēscerētis 3. Person 3. obmūtēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. obmūtuerim 2. Person 2. obmūtueris 3. Person 3. obmūtuerit | 1. Person 1. obmūtuerimus 2. Person 2. obmūtueritis 3. Person 3. obmūtuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obmūtuissem 2. Person 2. obmūtuissēs 3. Person 3. obmūtuisset | 1. Person 1. obmūtuissēmus 2. Person 2. obmūtuissētis 3. Person 3. obmūtuissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obmūtēsce! | obmūtēscite! |
| Futur | 2. Person 2. obmūtēscito! 3. Person 3. obmūtēscito! | 2. Person 2. obmūtēscitōte! 3. Person 3. obmūtēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obmūtēscere |
| Perfekt | obmūtuisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obmūtēscens, obmūtēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | obmūtēscendī |
|---|---|
| Dativ | obmūtēscendō |
| Akkusativ | ad obmūtēscendum |
| Ablativ | obmūtēscendō |
Supinum
| - |
