obdurescere
<dūrēscō, dūruī, - 3.> ||obdurare||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obdūrēscō 2. Person 2. obdūrēscis 3. Person 3. obdūrēscit | 1. Person 1. obdūrēscimus 2. Person 2. obdūrēscitis 3. Person 3. obdūrēscunt |
| Futur | 1. Person 1. obdūrēscam 2. Person 2. obdūrēsces 3. Person 3. obdūrēscet | 1. Person 1. obdūrēscemus 2. Person 2. obdūrēscetis 3. Person 3. obdūrēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obdūrēscebam 2. Person 2. obdūrēscebās 3. Person 3. obdūrēscebat | 1. Person 1. obdūrēscebāmus 2. Person 2. obdūrēscebātis 3. Person 3. obdūrēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. obdūruī 2. Person 2. obdūruisti 3. Person 3. obdūruit | 1. Person 1. obdūruimus 2. Person 2. obdūruistis 3. Person 3. obdūruērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obdūruerō 2. Person 2. obdūrueris 3. Person 3. obdūruerit | 1. Person 1. obdūruerimus 2. Person 2. obdūrueritis 3. Person 3. obdūruerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obdūrueram 2. Person 2. obdūruerās 3. Person 3. obdūruerat | 1. Person 1. obdūruerāmus 2. Person 2. obdūruerātis 3. Person 3. obdūruerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obdūrēscam 2. Person 2. obdūrēscās 3. Person 3. obdūrēscat | 1. Person 1. obdūrēscāmus 2. Person 2. obdūrēscātis 3. Person 3. obdūrēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. obdūrēscerem 2. Person 2. obdūrēscerēs 3. Person 3. obdūrēsceret | 1. Person 1. obdūrēscerēmus 2. Person 2. obdūrēscerētis 3. Person 3. obdūrēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. obdūruerim 2. Person 2. obdūrueris 3. Person 3. obdūruerit | 1. Person 1. obdūruerimus 2. Person 2. obdūrueritis 3. Person 3. obdūruerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obdūruissem 2. Person 2. obdūruissēs 3. Person 3. obdūruisset | 1. Person 1. obdūruissēmus 2. Person 2. obdūruissētis 3. Person 3. obdūruissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obdūrēsce! | obdūrēscite! |
| Futur | 2. Person 2. obdūrēscito! 3. Person 3. obdūrēscito! | 2. Person 2. obdūrēscitōte! 3. Person 3. obdūrēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obdūrēscere |
| Perfekt | obdūruisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obdūrēscens, obdūrēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | obdūrēscendī |
|---|---|
| Dativ | obdūrēscendō |
| Akkusativ | ad obdūrēscendum |
| Ablativ | obdūrēscendō |
Supinum
| - |
