obdurare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obdūrō 2. Person 2. obdūrās 3. Person 3. obdūrat | 1. Person 1. obdūrāmus 2. Person 2. obdūrātis 3. Person 3. obdūrant |
| Futur | 1. Person 1. obdūrābō 2. Person 2. obdūrābis 3. Person 3. obdūrābit | 1. Person 1. obdūrābimus 2. Person 2. obdūrābitis 3. Person 3. obdūrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. obdūrābam 2. Person 2. obdūrābās 3. Person 3. obdūrābat | 1. Person 1. obdūrābāmus 2. Person 2. obdūrābātis 3. Person 3. obdūrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. obdūrāvī 2. Person 2. obdūrāvisti 3. Person 3. obdūrāvit | 1. Person 1. obdūrāvimus 2. Person 2. obdūrāvistis 3. Person 3. obdūrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obdūrāverō 2. Person 2. obdūrāveris 3. Person 3. obdūrāverit | 1. Person 1. obdūrāverimus 2. Person 2. obdūrāveritis 3. Person 3. obdūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obdūrāveram 2. Person 2. obdūrāverās 3. Person 3. obdūrāverat | 1. Person 1. obdūrāverāmus 2. Person 2. obdūrāverātis 3. Person 3. obdūrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obdūrem 2. Person 2. obdūrēs 3. Person 3. obdūret | 1. Person 1. obdūrēmus 2. Person 2. obdūrētis 3. Person 3. obdūrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obdūrārem 2. Person 2. obdūrārēs 3. Person 3. obdūrāret | 1. Person 1. obdūrārēmus 2. Person 2. obdūrārētis 3. Person 3. obdūrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. obdūrāverim 2. Person 2. obdūrāveris 3. Person 3. obdūrāverit | 1. Person 1. obdūrāverimus 2. Person 2. obdūrāveritis 3. Person 3. obdūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obdūrāvissem 2. Person 2. obdūrāvissēs 3. Person 3. obdūrāvisset | 1. Person 1. obdūrāvissēmus 2. Person 2. obdūrāvissētis 3. Person 3. obdūrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obdūrā! | obdūrāte! |
| Futur | 2. Person 2. obdūrāto! 3. Person 3. obdūrāto! | 2. Person 2. obdūrātōte! 3. Person 3. obdūranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obdūrāre |
| Perfekt | obdūrāvisse |
| Futur | obdūrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obdūrāns, obdūrantis |
| Futur | obdūrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | obdūrandī |
|---|---|
| Dativ | obdūrandō |
| Akkusativ | ad obdūrandum |
| Ablativ | obdūrandō |
Supinum
| obdūrātum |
