Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. mītificō 2. Person 2. mītificās 3. Person 3. mītificat | 1. Person 1. mītificāmus 2. Person 2. mītificātis 3. Person 3. mītificant |
| Futur | 1. Person 1. mītificābō 2. Person 2. mītificābis 3. Person 3. mītificābit | 1. Person 1. mītificābimus 2. Person 2. mītificābitis 3. Person 3. mītificābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. mītificābam 2. Person 2. mītificābās 3. Person 3. mītificābat | 1. Person 1. mītificābāmus 2. Person 2. mītificābātis 3. Person 3. mītificābant |
| Perfekt | 1. Person 1. mītificāvī 2. Person 2. mītificāvisti 3. Person 3. mītificāvit | 1. Person 1. mītificāvimus 2. Person 2. mītificāvistis 3. Person 3. mītificāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. mītificāverō 2. Person 2. mītificāveris 3. Person 3. mītificāverit | 1. Person 1. mītificāverimus 2. Person 2. mītificāveritis 3. Person 3. mītificāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. mītificāveram 2. Person 2. mītificāverās 3. Person 3. mītificāverat | 1. Person 1. mītificāverāmus 2. Person 2. mītificāverātis 3. Person 3. mītificāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. mītificem 2. Person 2. mītificēs 3. Person 3. mītificet | 1. Person 1. mītificēmus 2. Person 2. mītificētis 3. Person 3. mītificent |
| Imperfekt | 1. Person 1. mītificārem 2. Person 2. mītificārēs 3. Person 3. mītificāret | 1. Person 1. mītificārēmus 2. Person 2. mītificārētis 3. Person 3. mītificārent |
| Perfekt | 1. Person 1. mītificāverim 2. Person 2. mītificāveris 3. Person 3. mītificāverit | 1. Person 1. mītificāverimus 2. Person 2. mītificāveritis 3. Person 3. mītificāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. mītificāvissem 2. Person 2. mītificāvissēs 3. Person 3. mītificāvisset | 1. Person 1. mītificāvissēmus 2. Person 2. mītificāvissētis 3. Person 3. mītificāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | mītificā! | mītificāte! |
| Futur | 2. Person 2. mītificāto! 3. Person 3. mītificāto! | 2. Person 2. mītificātōte! 3. Person 3. mītificanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | mītificāre |
| Perfekt | mītificāvisse |
| Futur | mītificātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | mītificāns, mītificantis |
| Futur | mītificātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | mītificandī |
|---|---|
| Dativ | mītificandō |
| Akkusativ | ad mītificandum |
| Ablativ | mītificandō |
Supinum
| mītificātum |
