missitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||mittere|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- wiederholt schickenmissitāremissitāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. missitō 2. Person 2. missitās 3. Person 3. missitat | 1. Person 1. missitāmus 2. Person 2. missitātis 3. Person 3. missitant |
| Futur | 1. Person 1. missitābō 2. Person 2. missitābis 3. Person 3. missitābit | 1. Person 1. missitābimus 2. Person 2. missitābitis 3. Person 3. missitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. missitābam 2. Person 2. missitābās 3. Person 3. missitābat | 1. Person 1. missitābāmus 2. Person 2. missitābātis 3. Person 3. missitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. missitāvī 2. Person 2. missitāvisti 3. Person 3. missitāvit | 1. Person 1. missitāvimus 2. Person 2. missitāvistis 3. Person 3. missitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. missitāverō 2. Person 2. missitāveris 3. Person 3. missitāverit | 1. Person 1. missitāverimus 2. Person 2. missitāveritis 3. Person 3. missitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. missitāveram 2. Person 2. missitāverās 3. Person 3. missitāverat | 1. Person 1. missitāverāmus 2. Person 2. missitāverātis 3. Person 3. missitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. missitem 2. Person 2. missitēs 3. Person 3. missitet | 1. Person 1. missitēmus 2. Person 2. missitētis 3. Person 3. missitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. missitārem 2. Person 2. missitārēs 3. Person 3. missitāret | 1. Person 1. missitārēmus 2. Person 2. missitārētis 3. Person 3. missitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. missitāverim 2. Person 2. missitāveris 3. Person 3. missitāverit | 1. Person 1. missitāverimus 2. Person 2. missitāveritis 3. Person 3. missitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. missitāvissem 2. Person 2. missitāvissēs 3. Person 3. missitāvisset | 1. Person 1. missitāvissēmus 2. Person 2. missitāvissētis 3. Person 3. missitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | missitā! | missitāte! |
| Futur | 2. Person 2. missitāto! 3. Person 3. missitāto! | 2. Person 2. missitātōte! 3. Person 3. missitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | missitāre |
| Perfekt | missitāvisse |
| Futur | missitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | missitāns, missitantis |
| Futur | missitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | missitandī |
|---|---|
| Dativ | missitandō |
| Akkusativ | ad missitandum |
| Ablativ | missitandō |
Supinum
| missitātum |
