Latein-Deutsch Übersetzung für "irritare"

"irritare" Deutsch Übersetzung

irritare
<ō, irritare, - 1.> ||irritus||

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)
ungültig machen, brechen

Konjugation

Aktiv
Indikativ Singular Plural
Präsens

1. Person 1. irritō

2. Person 2. irritās

3. Person 3. irritat

1. Person 1. irritāmus

2. Person 2. irritātis

3. Person 3. irritant

Futur

1. Person 1. irritābō

2. Person 2. irritābis

3. Person 3. irritābit

1. Person 1. irritābimus

2. Person 2. irritābitis

3. Person 3. irritābunt

Imperfekt

1. Person 1. irritābam

2. Person 2. irritābās

3. Person 3. irritābat

1. Person 1. irritābāmus

2. Person 2. irritābātis

3. Person 3. irritābant

Perfekt

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

Futur 2

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

Plusquamperfekt

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

Konjunktiv Singular Plural
Präsens

1. Person 1. irritem

2. Person 2. irritēs

3. Person 3. irritet

1. Person 1. irritēmus

2. Person 2. irritētis

3. Person 3. irritent

Imperfekt

1. Person 1. irritārem

2. Person 2. irritārēs

3. Person 3. irritāret

1. Person 1. irritārēmus

2. Person 2. irritārētis

3. Person 3. irritārent

Perfekt

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

Plusquamperfekt

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

1. Person 1. -

2. Person 2. -

3. Person 3. -

Imperativ Singular Plural
Präsens

irritā!

irritāte!

Futur

2. Person 2. irritāto!

3. Person 3. irritāto!

2. Person 2. irritātōte!

3. Person 3. irritanto!

Infinitiv
Präsens

irritāre

Perfekt

-

Futur

-

Partizip
Präsens

irritāns, irritantis

Futur

-

Gerundium
Genitiv

irritandī

Dativ

irritandō

Akkusativ

ad irritandum

Ablativ

irritandō

Supinum
-
irritare
<ō, āvī, ātum 1.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)
reizen, erregen reizen, anregen erbittern, aufbringen gewaltsam herbeiführen, provozieren
  • reizen
    ir-rītāre (nachklassischnachkl.)
    ir-rītāre (nachklassischnachkl.)
  • erregen
    ir-rītāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig
    ir-rītāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig
Beispiele
  • zum Zornoder od zu einer Leidenschaft reizen
    ir-rītāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
    ir-rītāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
  • auch geistig anregen
    ir-rītāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
    ir-rītāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Beispiele
  • aliquem ad iram irritare
    jemanden zum Zorn reizen
    aliquem ad iram irritare
  • erbittern, aufbringen (aliquem in aliquem jemanden gegen jemanden)
    ir-rītāre
    ir-rītāre
  • einen Zustand gewaltsam herbeiführen, provozieren
    ir-rītāre
    ir-rītāre

Konjugation

Aktiv
Indikativ Singular Plural
Präsens

1. Person 1. irrītō

2. Person 2. irrītās

3. Person 3. irrītat

1. Person 1. irrītāmus

2. Person 2. irrītātis

3. Person 3. irrītant

Futur

1. Person 1. irrītābō

2. Person 2. irrītābis

3. Person 3. irrītābit

1. Person 1. irrītābimus

2. Person 2. irrītābitis

3. Person 3. irrītābunt

Imperfekt

1. Person 1. irrītābam

2. Person 2. irrītābās

3. Person 3. irrītābat

1. Person 1. irrītābāmus

2. Person 2. irrītābātis

3. Person 3. irrītābant

Perfekt

1. Person 1. irrītāvī

2. Person 2. irrītāvisti

3. Person 3. irrītāvit

1. Person 1. irrītāvimus

2. Person 2. irrītāvistis

3. Person 3. irrītāvērunt

Futur 2

1. Person 1. irrītāverō

2. Person 2. irrītāveris

3. Person 3. irrītāverit

1. Person 1. irrītāverimus

2. Person 2. irrītāveritis

3. Person 3. irrītāverint

Plusquamperfekt

1. Person 1. irrītāveram

2. Person 2. irrītāverās

3. Person 3. irrītāverat

1. Person 1. irrītāverāmus

2. Person 2. irrītāverātis

3. Person 3. irrītāverant

Konjunktiv Singular Plural
Präsens

1. Person 1. irrītem

2. Person 2. irrītēs

3. Person 3. irrītet

1. Person 1. irrītēmus

2. Person 2. irrītētis

3. Person 3. irrītent

Imperfekt

1. Person 1. irrītārem

2. Person 2. irrītārēs

3. Person 3. irrītāret

1. Person 1. irrītārēmus

2. Person 2. irrītārētis

3. Person 3. irrītārent

Perfekt

1. Person 1. irrītāverim

2. Person 2. irrītāveris

3. Person 3. irrītāverit

1. Person 1. irrītāverimus

2. Person 2. irrītāveritis

3. Person 3. irrītāverint

Plusquamperfekt

1. Person 1. irrītāvissem

2. Person 2. irrītāvissēs

3. Person 3. irrītāvisset

1. Person 1. irrītāvissēmus

2. Person 2. irrītāvissētis

3. Person 3. irrītāvissent

Imperativ Singular Plural
Präsens

irrītā!

irrītāte!

Futur

2. Person 2. irrītāto!

3. Person 3. irrītāto!

2. Person 2. irrītātōte!

3. Person 3. irrītanto!

Infinitiv
Präsens

irrītāre

Perfekt

irrītāvisse

Futur

irrītātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens

irrītāns, irrītantis

Futur

irrītātūrus, a, um

Gerundium
Genitiv

irrītandī

Dativ

irrītandō

Akkusativ

ad irrītandum

Ablativ

irrītandō

Supinum
irrītātum

Sagen Sie uns Ihre Meinung!

Wie gefällt Ihnen das Online Wörterbuch?

Vielen Dank für Ihre Bewertung!

Sie haben Feedback zu unseren Online Wörterbüchern?

Fehlt eine Übersetzung, ist Ihnen ein Fehler aufgefallen oder wollen Sie uns einfach mal loben? Füllen Sie bitte das Feedback-Formular aus. Die Angabe der E-Mail-Adresse ist optional und dient gemäß unserem Datenschutz nur zur Beantwortung Ihrer Anfrage.

Bitte bestätigen Sie, dass Sie ein Mensch sind, indem Sie ein Häkchen setzen.*

*Pflichtfeld

Bitte füllen Sie die gekennzeichneten Felder aus.

Vielen Dank für Ihr Feedback!

Besuchen Sie uns auf: