instare
<stō, stitī, stātūrus 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- mit Bitten Forderungen bestürmen (alicui/ut j-n/dass)īn-stāreīn-stāre
- in der Nähe sein, bevorstehenīn-stāre figurativ, in übertragenem Sinnfigīn-stāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- drohenīn-stāre figurativ, in übertragenem Sinnfigīn-stāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- fortfahren, sich beeilen, +Infinitiv infīn-stāreīn-stāre
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. īnstō 2. Person 2. īnstās 3. Person 3. īnstat | 1. Person 1. īnstāmus 2. Person 2. īnstātis 3. Person 3. īnstant |
Futur | 1. Person 1. īnstābō 2. Person 2. īnstābis 3. Person 3. īnstābit | 1. Person 1. īnstābimus 2. Person 2. īnstābitis 3. Person 3. īnstābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. īnstābam 2. Person 2. īnstābās 3. Person 3. īnstābat | 1. Person 1. īnstābāmus 2. Person 2. īnstābātis 3. Person 3. īnstābant |
Perfekt | 1. Person 1. īnstitī 2. Person 2. īnstitisti 3. Person 3. īnstitit | 1. Person 1. īnstitimus 2. Person 2. īnstitistis 3. Person 3. īnstitērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. īnstiterō 2. Person 2. īnstiteris 3. Person 3. īnstiterit | 1. Person 1. īnstiterimus 2. Person 2. īnstiteritis 3. Person 3. īnstiterint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnstiteram 2. Person 2. īnstiterās 3. Person 3. īnstiterat | 1. Person 1. īnstiterāmus 2. Person 2. īnstiterātis 3. Person 3. īnstiterant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. īnstem 2. Person 2. īnstēs 3. Person 3. īnstet | 1. Person 1. īnstēmus 2. Person 2. īnstētis 3. Person 3. īnstent |
Imperfekt | 1. Person 1. īnstārem 2. Person 2. īnstārēs 3. Person 3. īnstāret | 1. Person 1. īnstārēmus 2. Person 2. īnstārētis 3. Person 3. īnstārent |
Perfekt | 1. Person 1. īnstiterim 2. Person 2. īnstiteris 3. Person 3. īnstiterit | 1. Person 1. īnstiterimus 2. Person 2. īnstiteritis 3. Person 3. īnstiterint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnstitissem 2. Person 2. īnstitissēs 3. Person 3. īnstitisset | 1. Person 1. īnstitissēmus 2. Person 2. īnstitissētis 3. Person 3. īnstitissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | īnstā! | īnstāte! |
Futur | 2. Person 2. īnstāto! 3. Person 3. īnstāto! | 2. Person 2. īnstātōte! 3. Person 3. īnstanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | īnstāre |
Perfekt | īnstitisse |
Futur | īnstātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | īnstāns, īnstantis |
Futur | īnstātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | īnstandī |
---|---|
Dativ | īnstandō |
Akkusativ | ad īnstandum |
Ablativ | īnstandō |
Supinum
- |