insertare
<ō, āvī, ātum 1.> ||inserere|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnsertō 2. Person 2. īnsertās 3. Person 3. īnsertat | 1. Person 1. īnsertāmus 2. Person 2. īnsertātis 3. Person 3. īnsertant |
| Futur | 1. Person 1. īnsertābō 2. Person 2. īnsertābis 3. Person 3. īnsertābit | 1. Person 1. īnsertābimus 2. Person 2. īnsertābitis 3. Person 3. īnsertābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnsertābam 2. Person 2. īnsertābās 3. Person 3. īnsertābat | 1. Person 1. īnsertābāmus 2. Person 2. īnsertābātis 3. Person 3. īnsertābant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnsertāvī 2. Person 2. īnsertāvisti 3. Person 3. īnsertāvit | 1. Person 1. īnsertāvimus 2. Person 2. īnsertāvistis 3. Person 3. īnsertāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnsertāverō 2. Person 2. īnsertāveris 3. Person 3. īnsertāverit | 1. Person 1. īnsertāverimus 2. Person 2. īnsertāveritis 3. Person 3. īnsertāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsertāveram 2. Person 2. īnsertāverās 3. Person 3. īnsertāverat | 1. Person 1. īnsertāverāmus 2. Person 2. īnsertāverātis 3. Person 3. īnsertāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnsertem 2. Person 2. īnsertēs 3. Person 3. īnsertet | 1. Person 1. īnsertēmus 2. Person 2. īnsertētis 3. Person 3. īnsertent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnsertārem 2. Person 2. īnsertārēs 3. Person 3. īnsertāret | 1. Person 1. īnsertārēmus 2. Person 2. īnsertārētis 3. Person 3. īnsertārent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnsertāverim 2. Person 2. īnsertāveris 3. Person 3. īnsertāverit | 1. Person 1. īnsertāverimus 2. Person 2. īnsertāveritis 3. Person 3. īnsertāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsertāvissem 2. Person 2. īnsertāvissēs 3. Person 3. īnsertāvisset | 1. Person 1. īnsertāvissēmus 2. Person 2. īnsertāvissētis 3. Person 3. īnsertāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnsertā! | īnsertāte! |
| Futur | 2. Person 2. īnsertāto! 3. Person 3. īnsertāto! | 2. Person 2. īnsertātōte! 3. Person 3. īnsertanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnsertāre |
| Perfekt | īnsertāvisse |
| Futur | īnsertātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnsertāns, īnsertantis |
| Futur | īnsertātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnsertandī |
|---|---|
| Dativ | īnsertandō |
| Akkusativ | ad īnsertandum |
| Ablativ | īnsertandō |
Supinum
| īnsertātum |
