inscribere
<scrībō, scrīpsī, scrīptum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- zuschreiben, beilegen (alicui aliquid jemandem etwas)īn-scrībereīn-scrībere
- als Urheber bezeichnen, als Vorwand gebrauchenīn-scrībereīn-scrībere
- mit einer Aufschrift versehen, mit einer Inschrift versehenīn-scrībereīn-scrībere
- columnas litteris inscribereauf Säulen eine Inschrift setzencolumnas litteris inscribere
- kenntlich machen, deutlich bezeichnenīn-scrībere (nachklassischnachkl.)īn-scrībere (nachklassischnachkl.)
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnscrībō 2. Person 2. īnscrībis 3. Person 3. īnscrībit | 1. Person 1. īnscrībimus 2. Person 2. īnscrībitis 3. Person 3. īnscrībunt |
| Futur | 1. Person 1. īnscrībam 2. Person 2. īnscrībes 3. Person 3. īnscrībet | 1. Person 1. īnscrībemus 2. Person 2. īnscrībetis 3. Person 3. īnscrībent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnscrībebam 2. Person 2. īnscrībebās 3. Person 3. īnscrībebat | 1. Person 1. īnscrībebāmus 2. Person 2. īnscrībebātis 3. Person 3. īnscrībebant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnscrīpsī 2. Person 2. īnscrīpsisti 3. Person 3. īnscrīpsit | 1. Person 1. īnscrīpsimus 2. Person 2. īnscrīpsistis 3. Person 3. īnscrīpsērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnscrīpserō 2. Person 2. īnscrīpseris 3. Person 3. īnscrīpserit | 1. Person 1. īnscrīpserimus 2. Person 2. īnscrīpseritis 3. Person 3. īnscrīpserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnscrīpseram 2. Person 2. īnscrīpserās 3. Person 3. īnscrīpserat | 1. Person 1. īnscrīpserāmus 2. Person 2. īnscrīpserātis 3. Person 3. īnscrīpserant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnscrībam 2. Person 2. īnscrībās 3. Person 3. īnscrībat | 1. Person 1. īnscrībāmus 2. Person 2. īnscrībātis 3. Person 3. īnscrībant |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnscrīberem 2. Person 2. īnscrīberēs 3. Person 3. īnscrīberet | 1. Person 1. īnscrīberēmus 2. Person 2. īnscrīberētis 3. Person 3. īnscrīberent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnscrīpserim 2. Person 2. īnscrīpseris 3. Person 3. īnscrīpserit | 1. Person 1. īnscrīpserimus 2. Person 2. īnscrīpseritis 3. Person 3. īnscrīpserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnscrīpsissem 2. Person 2. īnscrīpsissēs 3. Person 3. īnscrīpsisset | 1. Person 1. īnscrīpsissēmus 2. Person 2. īnscrīpsissētis 3. Person 3. īnscrīpsissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnscrībe! | īnscrībite! |
| Futur | 2. Person 2. īnscrībito! 3. Person 3. īnscrībito! | 2. Person 2. īnscrībitōte! 3. Person 3. īnscrībunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnscrībere |
| Perfekt | īnscrīpsisse |
| Futur | īnscrīptūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnscrībens, īnscrībentis |
| Futur | īnscrīptūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnscrībendī |
|---|---|
| Dativ | īnscrībendō |
| Akkusativ | ad īnscrībendum |
| Ablativ | īnscrībendō |
Supinum
| īnscrīptum |
