inscribere

„īn-scrībere“

<scrībō, scrīpsī, scrīptum 3.>

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

zuschreiben, beilegen als Urheber bezeichnen, als Vorwand gebrauchen mit einer Aufschrift versehen, mit einer Inschrift versehen adressieren betiteln kenntlich machen, deutlich bezeichnen brandmarken

Beispiele

in re/alicui rei inscribere

in/auf/an etwas schreiben

in re/alicui rei inscribere
nomen in statua/statuae inscribere

den Namen auf eine Statue schreiben

nomen in statua/statuae inscribere

zuschreiben, beilegen (alicui aliquid jemandem etwas)
īn-scrībere

īn-scrībere

als Urheber bezeichnen, als Vorwand gebrauchen
īn-scrībere

īn-scrībere

mit einer Aufschrift versehen, mit einer Inschrift versehen
īn-scrībere

īn-scrībere

Beispiele

columnas litteris inscribere

auf Säulen eine Inschrift setzen

columnas litteris inscribere

einen Brief adressieren (epistulam patri einen Brief an den Vater)
īn-scrībere

īn-scrībere

ein Buch betiteln
īn-scrībere

īn-scrībere

Beispiele

liber inscribitur

das Buch hat den Titel

liber inscribitur
librum alicui inscribere

jemandem ein Buch widmen

librum alicui inscribere

kenntlich machen, deutlich bezeichnen
īn-scrībere (nachklassischnachkl.)

īn-scrībere (nachklassischnachkl.)

brandmarken
īn-scrībere

īn-scrībere

Flexion "īn-scrībere"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. īnscrībō 2. Person 2. īnscrībis 3. Person 3. īnscrībit	Plural 1. Person 1. īnscrībimus 2. Person 2. īnscrībitis 3. Person 3. īnscrībunt
Futur	Singular 1. Person 1. īnscrībam 2. Person 2. īnscrībes 3. Person 3. īnscrībet	Plural 1. Person 1. īnscrībemus 2. Person 2. īnscrībetis 3. Person 3. īnscrībent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. īnscrībebam 2. Person 2. īnscrībebās 3. Person 3. īnscrībebat	Plural 1. Person 1. īnscrībebāmus 2. Person 2. īnscrībebātis 3. Person 3. īnscrībebant
Perfekt	Singular 1. Person 1. īnscrīpsī 2. Person 2. īnscrīpsisti 3. Person 3. īnscrīpsit	Plural 1. Person 1. īnscrīpsimus 2. Person 2. īnscrīpsistis 3. Person 3. īnscrīpsērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. īnscrīpserō 2. Person 2. īnscrīpseris 3. Person 3. īnscrīpserit	Plural 1. Person 1. īnscrīpserimus 2. Person 2. īnscrīpseritis 3. Person 3. īnscrīpserint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. īnscrīpseram 2. Person 2. īnscrīpserās 3. Person 3. īnscrīpserat	Plural 1. Person 1. īnscrīpserāmus 2. Person 2. īnscrīpserātis 3. Person 3. īnscrīpserant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. īnscrībō

2. Person 2. īnscrībis

3. Person 3. īnscrībit

Plural

1. Person 1. īnscrībimus

2. Person 2. īnscrībitis

3. Person 3. īnscrībunt

Futur

Singular

1. Person 1. īnscrībam

2. Person 2. īnscrībes

3. Person 3. īnscrībet

Plural

1. Person 1. īnscrībemus

2. Person 2. īnscrībetis

3. Person 3. īnscrībent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. īnscrībebam

2. Person 2. īnscrībebās

3. Person 3. īnscrībebat

Plural

1. Person 1. īnscrībebāmus

2. Person 2. īnscrībebātis

3. Person 3. īnscrībebant

Perfekt

Singular

1. Person 1. īnscrīpsī

2. Person 2. īnscrīpsisti

3. Person 3. īnscrīpsit

Plural

1. Person 1. īnscrīpsimus

2. Person 2. īnscrīpsistis

3. Person 3. īnscrīpsērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. īnscrīpserō

2. Person 2. īnscrīpseris

3. Person 3. īnscrīpserit

Plural

1. Person 1. īnscrīpserimus

2. Person 2. īnscrīpseritis

3. Person 3. īnscrīpserint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. īnscrīpseram

2. Person 2. īnscrīpserās

3. Person 3. īnscrīpserat

Plural

1. Person 1. īnscrīpserāmus

2. Person 2. īnscrīpserātis

3. Person 3. īnscrīpserant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. īnscrībam 2. Person 2. īnscrībās 3. Person 3. īnscrībat	Plural 1. Person 1. īnscrībāmus 2. Person 2. īnscrībātis 3. Person 3. īnscrībant
Imperfekt	Singular 1. Person 1. īnscrīberem 2. Person 2. īnscrīberēs 3. Person 3. īnscrīberet	Plural 1. Person 1. īnscrīberēmus 2. Person 2. īnscrīberētis 3. Person 3. īnscrīberent
Perfekt	Singular 1. Person 1. īnscrīpserim 2. Person 2. īnscrīpseris 3. Person 3. īnscrīpserit	Plural 1. Person 1. īnscrīpserimus 2. Person 2. īnscrīpseritis 3. Person 3. īnscrīpserint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. īnscrīpsissem 2. Person 2. īnscrīpsissēs 3. Person 3. īnscrīpsisset	Plural 1. Person 1. īnscrīpsissēmus 2. Person 2. īnscrīpsissētis 3. Person 3. īnscrīpsissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. īnscrībam

2. Person 2. īnscrībās

3. Person 3. īnscrībat

Plural

1. Person 1. īnscrībāmus

2. Person 2. īnscrībātis

3. Person 3. īnscrībant

Imperfekt

Singular

1. Person 1. īnscrīberem

2. Person 2. īnscrīberēs

3. Person 3. īnscrīberet

Plural

1. Person 1. īnscrīberēmus

2. Person 2. īnscrīberētis

3. Person 3. īnscrīberent

Perfekt

Singular

1. Person 1. īnscrīpserim

2. Person 2. īnscrīpseris

3. Person 3. īnscrīpserit

Plural

1. Person 1. īnscrīpserimus

2. Person 2. īnscrīpseritis

3. Person 3. īnscrīpserint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. īnscrīpsissem

2. Person 2. īnscrīpsissēs

3. Person 3. īnscrīpsisset

Plural

1. Person 1. īnscrīpsissēmus

2. Person 2. īnscrīpsissētis

3. Person 3. īnscrīpsissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular īnscrībe!	Plural īnscrībite!
Futur	Singular 2. Person 2. īnscrībito! 3. Person 3. īnscrībito!	Plural 2. Person 2. īnscrībitōte! 3. Person 3. īnscrībunto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

īnscrībe!

Plural

īnscrībite!

Futur

Singular

2. Person 2. īnscrībito!

3. Person 3. īnscrībito!

Plural

2. Person 2. īnscrībitōte!

3. Person 3. īnscrībunto!

Infinitiv
Präsens	īnscrībere
Perfekt	īnscrīpsisse
Futur	īnscrīptūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	īnscrībens, īnscrībentis
Futur	īnscrīptūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	īnscrībendī
Dativ	īnscrībendō
Akkusativ	ad īnscrībendum
Ablativ	īnscrībendō

Supinum


	īnscrīptum

Latein-Deutsch Übersetzung für "inscribere"

"inscribere" Deutsch Übersetzung

„īn-scrībere“

inscribere

Übersicht aller Übersetzungen

Flexion "īn-scrībere"

Konjugation

Aktiv

Gerundium

Supinum