impartire
<iō, iī/īvī, ītum 4.> impartīrī <ior, - 4.>Übersicht aller Übersetzungen
- impartīre → siehe „im-pertīre“impartīre → siehe „im-pertīre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. impartīō 2. Person 2. impartīs 3. Person 3. impartīt | 1. Person 1. impartīmus 2. Person 2. impartītis 3. Person 3. impartīunt |
| Futur | 1. Person 1. impartīam 2. Person 2. impartīes 3. Person 3. impartīet | 1. Person 1. impartīemus 2. Person 2. impartīetis 3. Person 3. impartīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. impartīebam 2. Person 2. impartīebās 3. Person 3. impartīebat | 1. Person 1. impartīebāmus 2. Person 2. impartīebātis 3. Person 3. impartīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. impartīvī 2. Person 2. impartīvisti 3. Person 3. impartīvit | 1. Person 1. impartīvimus 2. Person 2. impartīvistis 3. Person 3. impartīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. impartīverō 2. Person 2. impartīveris 3. Person 3. impartīverit | 1. Person 1. impartīverimus 2. Person 2. impartīveritis 3. Person 3. impartīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. impartīveram 2. Person 2. impartīverās 3. Person 3. impartīverat | 1. Person 1. impartīverāmus 2. Person 2. impartīverātis 3. Person 3. impartīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. impartīam 2. Person 2. impartīās 3. Person 3. impartīat | 1. Person 1. impartīāmus 2. Person 2. impartīātis 3. Person 3. impartīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. impartīrem 2. Person 2. impartīrēs 3. Person 3. impartīret | 1. Person 1. impartīrēmus 2. Person 2. impartīrētis 3. Person 3. impartīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. impartīverim 2. Person 2. impartīveris 3. Person 3. impartīverit | 1. Person 1. impartīverimus 2. Person 2. impartīveritis 3. Person 3. impartīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. impartīvissem 2. Person 2. impartīvissēs 3. Person 3. impartīvisset | 1. Person 1. impartīvissēmus 2. Person 2. impartīvissētis 3. Person 3. impartīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | impartī! | impartīte! |
| Futur | 2. Person 2. impartīto! 3. Person 3. impartīto! | 2. Person 2. impartītōte! 3. Person 3. impartīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | impartīre |
| Perfekt | impartīvisse |
| Futur | impartītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | impartīens, impartīentis |
| Futur | impartītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | impartīendī |
|---|---|
| Dativ | impartīendō |
| Akkusativ | ad impartīendum |
| Ablativ | impartīendō |
Supinum
| impartītum |
