frigere
<frīgō, frīxī, frīctum/frīxum 3.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. frīgō 2. Person 2. frīgis 3. Person 3. frīgit | 1. Person 1. frīgimus 2. Person 2. frīgitis 3. Person 3. frīgunt |
Futur | 1. Person 1. frīgam 2. Person 2. frīges 3. Person 3. frīget | 1. Person 1. frīgemus 2. Person 2. frīgetis 3. Person 3. frīgent |
Imperfekt | 1. Person 1. frīgebam 2. Person 2. frīgebās 3. Person 3. frīgebat | 1. Person 1. frīgebāmus 2. Person 2. frīgebātis 3. Person 3. frīgebant |
Perfekt | 1. Person 1. frīxī 2. Person 2. frīxisti 3. Person 3. frīxit | 1. Person 1. frīximus 2. Person 2. frīxistis 3. Person 3. frīxērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. frīxerō 2. Person 2. frīxeris 3. Person 3. frīxerit | 1. Person 1. frīxerimus 2. Person 2. frīxeritis 3. Person 3. frīxerint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. frīxeram 2. Person 2. frīxerās 3. Person 3. frīxerat | 1. Person 1. frīxerāmus 2. Person 2. frīxerātis 3. Person 3. frīxerant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. frīgam 2. Person 2. frīgās 3. Person 3. frīgat | 1. Person 1. frīgāmus 2. Person 2. frīgātis 3. Person 3. frīgant |
Imperfekt | 1. Person 1. frīgerem 2. Person 2. frīgerēs 3. Person 3. frīgeret | 1. Person 1. frīgerēmus 2. Person 2. frīgerētis 3. Person 3. frīgerent |
Perfekt | 1. Person 1. frīxerim 2. Person 2. frīxeris 3. Person 3. frīxerit | 1. Person 1. frīxerimus 2. Person 2. frīxeritis 3. Person 3. frīxerint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. frīxissem 2. Person 2. frīxissēs 3. Person 3. frīxisset | 1. Person 1. frīxissēmus 2. Person 2. frīxissētis 3. Person 3. frīxissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | frīge! | frīgite! |
Futur | 2. Person 2. frīgito! 3. Person 3. frīgito! | 2. Person 2. frīgitōte! 3. Person 3. frīgunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | frīgere |
Perfekt | frīxisse |
Futur | frīctūrum/frīxūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | frīgens, frīgentis |
Futur | frīctūrus/frīxūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | frīgendī |
---|---|
Dativ | frīgendō |
Akkusativ | ad frīgendum |
Ablativ | frīgendō |
Supinum
frīctūrus/frīxum |