fortunare
<ō, āvī, ātum 1.> ||fortuna||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. fortūnō 2. Person 2. fortūnās 3. Person 3. fortūnat | 1. Person 1. fortūnāmus 2. Person 2. fortūnātis 3. Person 3. fortūnant |
| Futur | 1. Person 1. fortūnābō 2. Person 2. fortūnābis 3. Person 3. fortūnābit | 1. Person 1. fortūnābimus 2. Person 2. fortūnābitis 3. Person 3. fortūnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. fortūnābam 2. Person 2. fortūnābās 3. Person 3. fortūnābat | 1. Person 1. fortūnābāmus 2. Person 2. fortūnābātis 3. Person 3. fortūnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. fortūnāvī 2. Person 2. fortūnāvisti 3. Person 3. fortūnāvit | 1. Person 1. fortūnāvimus 2. Person 2. fortūnāvistis 3. Person 3. fortūnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. fortūnāverō 2. Person 2. fortūnāveris 3. Person 3. fortūnāverit | 1. Person 1. fortūnāverimus 2. Person 2. fortūnāveritis 3. Person 3. fortūnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. fortūnāveram 2. Person 2. fortūnāverās 3. Person 3. fortūnāverat | 1. Person 1. fortūnāverāmus 2. Person 2. fortūnāverātis 3. Person 3. fortūnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. fortūnem 2. Person 2. fortūnēs 3. Person 3. fortūnet | 1. Person 1. fortūnēmus 2. Person 2. fortūnētis 3. Person 3. fortūnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. fortūnārem 2. Person 2. fortūnārēs 3. Person 3. fortūnāret | 1. Person 1. fortūnārēmus 2. Person 2. fortūnārētis 3. Person 3. fortūnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. fortūnāverim 2. Person 2. fortūnāveris 3. Person 3. fortūnāverit | 1. Person 1. fortūnāverimus 2. Person 2. fortūnāveritis 3. Person 3. fortūnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. fortūnāvissem 2. Person 2. fortūnāvissēs 3. Person 3. fortūnāvisset | 1. Person 1. fortūnāvissēmus 2. Person 2. fortūnāvissētis 3. Person 3. fortūnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | fortūnā! | fortūnāte! |
| Futur | 2. Person 2. fortūnāto! 3. Person 3. fortūnāto! | 2. Person 2. fortūnātōte! 3. Person 3. fortūnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | fortūnāre |
| Perfekt | fortūnāvisse |
| Futur | fortūnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | fortūnāns, fortūnantis |
| Futur | fortūnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | fortūnandī |
|---|---|
| Dativ | fortūnandō |
| Akkusativ | ad fortūnandum |
| Ablativ | fortūnandō |
Supinum
| fortūnātum |
