feruminare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- ferūmināre → siehe „ferrūmināre“ferūmināre → siehe „ferrūmināre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ferūminō 2. Person 2. ferūminās 3. Person 3. ferūminat | 1. Person 1. ferūmināmus 2. Person 2. ferūminātis 3. Person 3. ferūminant |
| Futur | 1. Person 1. ferūminābō 2. Person 2. ferūminābis 3. Person 3. ferūminābit | 1. Person 1. ferūminābimus 2. Person 2. ferūminābitis 3. Person 3. ferūminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ferūminābam 2. Person 2. ferūminābās 3. Person 3. ferūminābat | 1. Person 1. ferūminābāmus 2. Person 2. ferūminābātis 3. Person 3. ferūminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ferūmināvī 2. Person 2. ferūmināvisti 3. Person 3. ferūmināvit | 1. Person 1. ferūmināvimus 2. Person 2. ferūmināvistis 3. Person 3. ferūmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ferūmināverō 2. Person 2. ferūmināveris 3. Person 3. ferūmināverit | 1. Person 1. ferūmināverimus 2. Person 2. ferūmināveritis 3. Person 3. ferūmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ferūmināveram 2. Person 2. ferūmināverās 3. Person 3. ferūmināverat | 1. Person 1. ferūmināverāmus 2. Person 2. ferūmināverātis 3. Person 3. ferūmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ferūminem 2. Person 2. ferūminēs 3. Person 3. ferūminet | 1. Person 1. ferūminēmus 2. Person 2. ferūminētis 3. Person 3. ferūminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ferūminārem 2. Person 2. ferūminārēs 3. Person 3. ferūmināret | 1. Person 1. ferūminārēmus 2. Person 2. ferūminārētis 3. Person 3. ferūminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ferūmināverim 2. Person 2. ferūmināveris 3. Person 3. ferūmināverit | 1. Person 1. ferūmināverimus 2. Person 2. ferūmināveritis 3. Person 3. ferūmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ferūmināvissem 2. Person 2. ferūmināvissēs 3. Person 3. ferūmināvisset | 1. Person 1. ferūmināvissēmus 2. Person 2. ferūmināvissētis 3. Person 3. ferūmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ferūminā! | ferūmināte! |
| Futur | 2. Person 2. ferūmināto! 3. Person 3. ferūmināto! | 2. Person 2. ferūminātōte! 3. Person 3. ferūminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ferūmināre |
| Perfekt | ferūmināvisse |
| Futur | ferūminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ferūmināns, ferūminantis |
| Futur | ferūminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ferūminandī |
|---|---|
| Dativ | ferūminandō |
| Akkusativ | ad ferūminandum |
| Ablativ | ferūminandō |
Supinum
| ferūminātum |
