ferruminare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ferrūminō 2. Person 2. ferrūminās 3. Person 3. ferrūminat | 1. Person 1. ferrūmināmus 2. Person 2. ferrūminātis 3. Person 3. ferrūminant |
| Futur | 1. Person 1. ferrūminābō 2. Person 2. ferrūminābis 3. Person 3. ferrūminābit | 1. Person 1. ferrūminābimus 2. Person 2. ferrūminābitis 3. Person 3. ferrūminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ferrūminābam 2. Person 2. ferrūminābās 3. Person 3. ferrūminābat | 1. Person 1. ferrūminābāmus 2. Person 2. ferrūminābātis 3. Person 3. ferrūminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ferrūmināvī 2. Person 2. ferrūmināvisti 3. Person 3. ferrūmināvit | 1. Person 1. ferrūmināvimus 2. Person 2. ferrūmināvistis 3. Person 3. ferrūmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ferrūmināverō 2. Person 2. ferrūmināveris 3. Person 3. ferrūmināverit | 1. Person 1. ferrūmināverimus 2. Person 2. ferrūmināveritis 3. Person 3. ferrūmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ferrūmināveram 2. Person 2. ferrūmināverās 3. Person 3. ferrūmināverat | 1. Person 1. ferrūmināverāmus 2. Person 2. ferrūmināverātis 3. Person 3. ferrūmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ferrūminem 2. Person 2. ferrūminēs 3. Person 3. ferrūminet | 1. Person 1. ferrūminēmus 2. Person 2. ferrūminētis 3. Person 3. ferrūminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ferrūminārem 2. Person 2. ferrūminārēs 3. Person 3. ferrūmināret | 1. Person 1. ferrūminārēmus 2. Person 2. ferrūminārētis 3. Person 3. ferrūminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ferrūmināverim 2. Person 2. ferrūmināveris 3. Person 3. ferrūmināverit | 1. Person 1. ferrūmināverimus 2. Person 2. ferrūmināveritis 3. Person 3. ferrūmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ferrūmināvissem 2. Person 2. ferrūmināvissēs 3. Person 3. ferrūmināvisset | 1. Person 1. ferrūmināvissēmus 2. Person 2. ferrūmināvissētis 3. Person 3. ferrūmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ferrūminā! | ferrūmināte! |
| Futur | 2. Person 2. ferrūmināto! 3. Person 3. ferrūmināto! | 2. Person 2. ferrūminātōte! 3. Person 3. ferrūminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ferrūmināre |
| Perfekt | ferrūmināvisse |
| Futur | ferrūminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ferrūmināns, ferrūminantis |
| Futur | ferrūminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ferrūminandī |
|---|---|
| Dativ | ferrūminandō |
| Akkusativ | ad ferrūminandum |
| Ablativ | ferrūminandō |
Supinum
| ferrūminātum |
