extentare
<ō, āvī, ātum 1.> ||extendere||T. Lucretius Carus Lucr.spätlateinisch spätl.Übersicht aller Übersetzungen
- ausdehnen, ausstreckenextentāreextentāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. extentō 2. Person 2. extentās 3. Person 3. extentat | 1. Person 1. extentāmus 2. Person 2. extentātis 3. Person 3. extentant |
| Futur | 1. Person 1. extentābō 2. Person 2. extentābis 3. Person 3. extentābit | 1. Person 1. extentābimus 2. Person 2. extentābitis 3. Person 3. extentābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. extentābam 2. Person 2. extentābās 3. Person 3. extentābat | 1. Person 1. extentābāmus 2. Person 2. extentābātis 3. Person 3. extentābant |
| Perfekt | 1. Person 1. extentāvī 2. Person 2. extentāvisti 3. Person 3. extentāvit | 1. Person 1. extentāvimus 2. Person 2. extentāvistis 3. Person 3. extentāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. extentāverō 2. Person 2. extentāveris 3. Person 3. extentāverit | 1. Person 1. extentāverimus 2. Person 2. extentāveritis 3. Person 3. extentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. extentāveram 2. Person 2. extentāverās 3. Person 3. extentāverat | 1. Person 1. extentāverāmus 2. Person 2. extentāverātis 3. Person 3. extentāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. extentem 2. Person 2. extentēs 3. Person 3. extentet | 1. Person 1. extentēmus 2. Person 2. extentētis 3. Person 3. extentent |
| Imperfekt | 1. Person 1. extentārem 2. Person 2. extentārēs 3. Person 3. extentāret | 1. Person 1. extentārēmus 2. Person 2. extentārētis 3. Person 3. extentārent |
| Perfekt | 1. Person 1. extentāverim 2. Person 2. extentāveris 3. Person 3. extentāverit | 1. Person 1. extentāverimus 2. Person 2. extentāveritis 3. Person 3. extentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. extentāvissem 2. Person 2. extentāvissēs 3. Person 3. extentāvisset | 1. Person 1. extentāvissēmus 2. Person 2. extentāvissētis 3. Person 3. extentāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | extentā! | extentāte! |
| Futur | 2. Person 2. extentāto! 3. Person 3. extentāto! | 2. Person 2. extentātōte! 3. Person 3. extentanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | extentāre |
| Perfekt | extentāvisse |
| Futur | extentātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | extentāns, extentantis |
| Futur | extentātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | extentandī |
|---|---|
| Dativ | extentandō |
| Akkusativ | ad extentandum |
| Ablativ | extentandō |
Supinum
| extentātum |
