emovere
<moveō, mōvī, mōtum 2.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmovēō 2. Person 2. ēmovēs 3. Person 3. ēmovēt | 1. Person 1. ēmovēmus 2. Person 2. ēmovētis 3. Person 3. ēmovēnt |
| Futur | 1. Person 1. ēmovēbō 2. Person 2. ēmovēbis 3. Person 3. ēmovēbit | 1. Person 1. ēmovēbimus 2. Person 2. ēmovēbitis 3. Person 3. ēmovēbunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmovēbam 2. Person 2. ēmovēbās 3. Person 3. ēmovēbat | 1. Person 1. ēmovēbāmus 2. Person 2. ēmovēbātis 3. Person 3. ēmovēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmovī 2. Person 2. ēmovisti 3. Person 3. ēmovit | 1. Person 1. ēmovimus 2. Person 2. ēmovistis 3. Person 3. ēmovērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēmoverō 2. Person 2. ēmoveris 3. Person 3. ēmoverit | 1. Person 1. ēmoverimus 2. Person 2. ēmoveritis 3. Person 3. ēmoverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmoveram 2. Person 2. ēmoverās 3. Person 3. ēmoverat | 1. Person 1. ēmoverāmus 2. Person 2. ēmoverātis 3. Person 3. ēmoverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmovēam 2. Person 2. ēmovēās 3. Person 3. ēmovēat | 1. Person 1. ēmovēāmus 2. Person 2. ēmovēātis 3. Person 3. ēmovēant |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmovērem 2. Person 2. ēmovērēs 3. Person 3. ēmovēret | 1. Person 1. ēmovērēmus 2. Person 2. ēmovērētis 3. Person 3. ēmovērent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmoverim 2. Person 2. ēmoveris 3. Person 3. ēmoverit | 1. Person 1. ēmoverimus 2. Person 2. ēmoveritis 3. Person 3. ēmoverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmovissem 2. Person 2. ēmovissēs 3. Person 3. ēmovisset | 1. Person 1. ēmovissēmus 2. Person 2. ēmovissētis 3. Person 3. ēmovissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēmovē! | ēmovēte! |
| Futur | 2. Person 2. ēmovēto! 3. Person 3. ēmovēto! | 2. Person 2. ēmovētōte! 3. Person 3. ēmovēnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēmovēre |
| Perfekt | ēmovisse |
| Futur | ēmotūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēmovēns, ēmovēntis |
| Futur | ēmotūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēmovēndī |
|---|---|
| Dativ | ēmovēndō |
| Akkusativ | ad ēmovēndum |
| Ablativ | ēmovēndō |
Supinum
| ēmotum |
