efflictare
<ō, āvī, ātum 1.> ||effligere||T. Maccius Plautus Plaut.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. efflīctō 2. Person 2. efflīctās 3. Person 3. efflīctat | 1. Person 1. efflīctāmus 2. Person 2. efflīctātis 3. Person 3. efflīctant |
| Futur | 1. Person 1. efflīctābō 2. Person 2. efflīctābis 3. Person 3. efflīctābit | 1. Person 1. efflīctābimus 2. Person 2. efflīctābitis 3. Person 3. efflīctābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. efflīctābam 2. Person 2. efflīctābās 3. Person 3. efflīctābat | 1. Person 1. efflīctābāmus 2. Person 2. efflīctābātis 3. Person 3. efflīctābant |
| Perfekt | 1. Person 1. efflīctāvī 2. Person 2. efflīctāvisti 3. Person 3. efflīctāvit | 1. Person 1. efflīctāvimus 2. Person 2. efflīctāvistis 3. Person 3. efflīctāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. efflīctāverō 2. Person 2. efflīctāveris 3. Person 3. efflīctāverit | 1. Person 1. efflīctāverimus 2. Person 2. efflīctāveritis 3. Person 3. efflīctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. efflīctāveram 2. Person 2. efflīctāverās 3. Person 3. efflīctāverat | 1. Person 1. efflīctāverāmus 2. Person 2. efflīctāverātis 3. Person 3. efflīctāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. efflīctem 2. Person 2. efflīctēs 3. Person 3. efflīctet | 1. Person 1. efflīctēmus 2. Person 2. efflīctētis 3. Person 3. efflīctent |
| Imperfekt | 1. Person 1. efflīctārem 2. Person 2. efflīctārēs 3. Person 3. efflīctāret | 1. Person 1. efflīctārēmus 2. Person 2. efflīctārētis 3. Person 3. efflīctārent |
| Perfekt | 1. Person 1. efflīctāverim 2. Person 2. efflīctāveris 3. Person 3. efflīctāverit | 1. Person 1. efflīctāverimus 2. Person 2. efflīctāveritis 3. Person 3. efflīctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. efflīctāvissem 2. Person 2. efflīctāvissēs 3. Person 3. efflīctāvisset | 1. Person 1. efflīctāvissēmus 2. Person 2. efflīctāvissētis 3. Person 3. efflīctāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | efflīctā! | efflīctāte! |
| Futur | 2. Person 2. efflīctāto! 3. Person 3. efflīctāto! | 2. Person 2. efflīctātōte! 3. Person 3. efflīctanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | efflīctāre |
| Perfekt | efflīctāvisse |
| Futur | efflīctātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | efflīctāns, efflīctantis |
| Futur | efflīctātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | efflīctandī |
|---|---|
| Dativ | efflīctandō |
| Akkusativ | ad efflīctandum |
| Ablativ | efflīctandō |
Supinum
| efflīctātum |
