effeminare
<ō, āvī, ātum 1.> ||femina||Übersicht aller Übersetzungen
- weibliches Geschlecht beilegen (aliquid einer Sache)ef-fēmināreef-fēmināre
- verweichlichenef-fēmināreef-fēmināre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. effēminō 2. Person 2. effēminās 3. Person 3. effēminat | 1. Person 1. effēmināmus 2. Person 2. effēminātis 3. Person 3. effēminant |
| Futur | 1. Person 1. effēminābō 2. Person 2. effēminābis 3. Person 3. effēminābit | 1. Person 1. effēminābimus 2. Person 2. effēminābitis 3. Person 3. effēminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. effēminābam 2. Person 2. effēminābās 3. Person 3. effēminābat | 1. Person 1. effēminābāmus 2. Person 2. effēminābātis 3. Person 3. effēminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. effēmināvī 2. Person 2. effēmināvisti 3. Person 3. effēmināvit | 1. Person 1. effēmināvimus 2. Person 2. effēmināvistis 3. Person 3. effēmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. effēmināverō 2. Person 2. effēmināveris 3. Person 3. effēmināverit | 1. Person 1. effēmināverimus 2. Person 2. effēmināveritis 3. Person 3. effēmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. effēmināveram 2. Person 2. effēmināverās 3. Person 3. effēmināverat | 1. Person 1. effēmināverāmus 2. Person 2. effēmināverātis 3. Person 3. effēmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. effēminem 2. Person 2. effēminēs 3. Person 3. effēminet | 1. Person 1. effēminēmus 2. Person 2. effēminētis 3. Person 3. effēminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. effēminārem 2. Person 2. effēminārēs 3. Person 3. effēmināret | 1. Person 1. effēminārēmus 2. Person 2. effēminārētis 3. Person 3. effēminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. effēmināverim 2. Person 2. effēmināveris 3. Person 3. effēmināverit | 1. Person 1. effēmināverimus 2. Person 2. effēmināveritis 3. Person 3. effēmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. effēmināvissem 2. Person 2. effēmināvissēs 3. Person 3. effēmināvisset | 1. Person 1. effēmināvissēmus 2. Person 2. effēmināvissētis 3. Person 3. effēmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | effēminā! | effēmināte! |
| Futur | 2. Person 2. effēmināto! 3. Person 3. effēmināto! | 2. Person 2. effēminātōte! 3. Person 3. effēminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | effēmināre |
| Perfekt | effēmināvisse |
| Futur | effēminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | effēmināns, effēminantis |
| Futur | effēminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | effēminandī |
|---|---|
| Dativ | effēminandō |
| Akkusativ | ad effēminandum |
| Ablativ | effēminandō |
Supinum
| effēminātum |
