dubitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||dubius||Übersicht aller Übersetzungen
- zweifeln (de re an etwas)dubitārebezweifeln (de re etwas)dubitāredubitāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dubitō 2. Person 2. dubitās 3. Person 3. dubitat | 1. Person 1. dubitāmus 2. Person 2. dubitātis 3. Person 3. dubitant |
| Futur | 1. Person 1. dubitābō 2. Person 2. dubitābis 3. Person 3. dubitābit | 1. Person 1. dubitābimus 2. Person 2. dubitābitis 3. Person 3. dubitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dubitābam 2. Person 2. dubitābās 3. Person 3. dubitābat | 1. Person 1. dubitābāmus 2. Person 2. dubitābātis 3. Person 3. dubitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dubitāvī 2. Person 2. dubitāvisti 3. Person 3. dubitāvit | 1. Person 1. dubitāvimus 2. Person 2. dubitāvistis 3. Person 3. dubitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dubitāverō 2. Person 2. dubitāveris 3. Person 3. dubitāverit | 1. Person 1. dubitāverimus 2. Person 2. dubitāveritis 3. Person 3. dubitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dubitāveram 2. Person 2. dubitāverās 3. Person 3. dubitāverat | 1. Person 1. dubitāverāmus 2. Person 2. dubitāverātis 3. Person 3. dubitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dubitem 2. Person 2. dubitēs 3. Person 3. dubitet | 1. Person 1. dubitēmus 2. Person 2. dubitētis 3. Person 3. dubitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dubitārem 2. Person 2. dubitārēs 3. Person 3. dubitāret | 1. Person 1. dubitārēmus 2. Person 2. dubitārētis 3. Person 3. dubitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dubitāverim 2. Person 2. dubitāveris 3. Person 3. dubitāverit | 1. Person 1. dubitāverimus 2. Person 2. dubitāveritis 3. Person 3. dubitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dubitāvissem 2. Person 2. dubitāvissēs 3. Person 3. dubitāvisset | 1. Person 1. dubitāvissēmus 2. Person 2. dubitāvissētis 3. Person 3. dubitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dubitā! | dubitāte! |
| Futur | 2. Person 2. dubitāto! 3. Person 3. dubitāto! | 2. Person 2. dubitātōte! 3. Person 3. dubitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dubitāre |
| Perfekt | dubitāvisse |
| Futur | dubitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dubitāns, dubitantis |
| Futur | dubitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dubitandī |
|---|---|
| Dativ | dubitandō |
| Akkusativ | ad dubitandum |
| Ablativ | dubitandō |
Supinum
| dubitātum |
