dispartire
<iō, īvī/iī, ītum 4.> dis-partīrī <ior, - 4.>Übersicht aller Übersetzungen
- dis-partīre → siehe „dis-pertīre“dis-partīre → siehe „dis-pertīre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dispartīō 2. Person 2. dispartīs 3. Person 3. dispartīt | 1. Person 1. dispartīmus 2. Person 2. dispartītis 3. Person 3. dispartīunt |
| Futur | 1. Person 1. dispartīam 2. Person 2. dispartīes 3. Person 3. dispartīet | 1. Person 1. dispartīemus 2. Person 2. dispartīetis 3. Person 3. dispartīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dispartīebam 2. Person 2. dispartīebās 3. Person 3. dispartīebat | 1. Person 1. dispartīebāmus 2. Person 2. dispartīebātis 3. Person 3. dispartīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. dispartīvī 2. Person 2. dispartīvisti 3. Person 3. dispartīvit | 1. Person 1. dispartīvimus 2. Person 2. dispartīvistis 3. Person 3. dispartīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dispartīverō 2. Person 2. dispartīveris 3. Person 3. dispartīverit | 1. Person 1. dispartīverimus 2. Person 2. dispartīveritis 3. Person 3. dispartīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dispartīveram 2. Person 2. dispartīverās 3. Person 3. dispartīverat | 1. Person 1. dispartīverāmus 2. Person 2. dispartīverātis 3. Person 3. dispartīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dispartīam 2. Person 2. dispartīās 3. Person 3. dispartīat | 1. Person 1. dispartīāmus 2. Person 2. dispartīātis 3. Person 3. dispartīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dispartīrem 2. Person 2. dispartīrēs 3. Person 3. dispartīret | 1. Person 1. dispartīrēmus 2. Person 2. dispartīrētis 3. Person 3. dispartīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. dispartīverim 2. Person 2. dispartīveris 3. Person 3. dispartīverit | 1. Person 1. dispartīverimus 2. Person 2. dispartīveritis 3. Person 3. dispartīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dispartīvissem 2. Person 2. dispartīvissēs 3. Person 3. dispartīvisset | 1. Person 1. dispartīvissēmus 2. Person 2. dispartīvissētis 3. Person 3. dispartīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dispartī! | dispartīte! |
| Futur | 2. Person 2. dispartīto! 3. Person 3. dispartīto! | 2. Person 2. dispartītōte! 3. Person 3. dispartīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dispartīre |
| Perfekt | dispartīvisse |
| Futur | dispartītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dispartīens, dispartīentis |
| Futur | dispartītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dispartīendī |
|---|---|
| Dativ | dispartīendō |
| Akkusativ | ad dispartīendum |
| Ablativ | dispartīendō |
Supinum
| dispartītum |
