dimicare
<ō, uī/āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīmicō 2. Person 2. dīmicās 3. Person 3. dīmicat | 1. Person 1. dīmicāmus 2. Person 2. dīmicātis 3. Person 3. dīmicant |
| Futur | 1. Person 1. dīmicābō 2. Person 2. dīmicābis 3. Person 3. dīmicābit | 1. Person 1. dīmicābimus 2. Person 2. dīmicābitis 3. Person 3. dīmicābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīmicābam 2. Person 2. dīmicābās 3. Person 3. dīmicābat | 1. Person 1. dīmicābāmus 2. Person 2. dīmicābātis 3. Person 3. dīmicābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dīmicāvī 2. Person 2. dīmicāvisti 3. Person 3. dīmicāvit | 1. Person 1. dīmicāvimus 2. Person 2. dīmicāvistis 3. Person 3. dīmicāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dīmicāverō 2. Person 2. dīmicāveris 3. Person 3. dīmicāverit | 1. Person 1. dīmicāverimus 2. Person 2. dīmicāveritis 3. Person 3. dīmicāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīmicāveram 2. Person 2. dīmicāverās 3. Person 3. dīmicāverat | 1. Person 1. dīmicāverāmus 2. Person 2. dīmicāverātis 3. Person 3. dīmicāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīmicem 2. Person 2. dīmicēs 3. Person 3. dīmicet | 1. Person 1. dīmicēmus 2. Person 2. dīmicētis 3. Person 3. dīmicent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīmicārem 2. Person 2. dīmicārēs 3. Person 3. dīmicāret | 1. Person 1. dīmicārēmus 2. Person 2. dīmicārētis 3. Person 3. dīmicārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dīmicāverim 2. Person 2. dīmicāveris 3. Person 3. dīmicāverit | 1. Person 1. dīmicāverimus 2. Person 2. dīmicāveritis 3. Person 3. dīmicāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīmicāvissem 2. Person 2. dīmicāvissēs 3. Person 3. dīmicāvisset | 1. Person 1. dīmicāvissēmus 2. Person 2. dīmicāvissētis 3. Person 3. dīmicāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dīmicā! | dīmicāte! |
| Futur | 2. Person 2. dīmicāto! 3. Person 3. dīmicāto! | 2. Person 2. dīmicātōte! 3. Person 3. dīmicanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dīmicāre |
| Perfekt | dīmicāvisse |
| Futur | dīmicātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dīmicāns, dīmicantis |
| Futur | dīmicātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dīmicandī |
|---|---|
| Dativ | dīmicandō |
| Akkusativ | ad dīmicandum |
| Ablativ | dīmicandō |
Supinum
| dīmicātum |
