dignare
<ō, āvī, ātum 1.> ||dignus|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīgnō 2. Person 2. dīgnās 3. Person 3. dīgnat | 1. Person 1. dīgnāmus 2. Person 2. dīgnātis 3. Person 3. dīgnant |
| Futur | 1. Person 1. dīgnābō 2. Person 2. dīgnābis 3. Person 3. dīgnābit | 1. Person 1. dīgnābimus 2. Person 2. dīgnābitis 3. Person 3. dīgnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīgnābam 2. Person 2. dīgnābās 3. Person 3. dīgnābat | 1. Person 1. dīgnābāmus 2. Person 2. dīgnābātis 3. Person 3. dīgnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dīgnāvī 2. Person 2. dīgnāvisti 3. Person 3. dīgnāvit | 1. Person 1. dīgnāvimus 2. Person 2. dīgnāvistis 3. Person 3. dīgnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dīgnāverō 2. Person 2. dīgnāveris 3. Person 3. dīgnāverit | 1. Person 1. dīgnāverimus 2. Person 2. dīgnāveritis 3. Person 3. dīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīgnāveram 2. Person 2. dīgnāverās 3. Person 3. dīgnāverat | 1. Person 1. dīgnāverāmus 2. Person 2. dīgnāverātis 3. Person 3. dīgnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīgnem 2. Person 2. dīgnēs 3. Person 3. dīgnet | 1. Person 1. dīgnēmus 2. Person 2. dīgnētis 3. Person 3. dīgnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīgnārem 2. Person 2. dīgnārēs 3. Person 3. dīgnāret | 1. Person 1. dīgnārēmus 2. Person 2. dīgnārētis 3. Person 3. dīgnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dīgnāverim 2. Person 2. dīgnāveris 3. Person 3. dīgnāverit | 1. Person 1. dīgnāverimus 2. Person 2. dīgnāveritis 3. Person 3. dīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīgnāvissem 2. Person 2. dīgnāvissēs 3. Person 3. dīgnāvisset | 1. Person 1. dīgnāvissēmus 2. Person 2. dīgnāvissētis 3. Person 3. dīgnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dīgnā! | dīgnāte! |
| Futur | 2. Person 2. dīgnāto! 3. Person 3. dīgnāto! | 2. Person 2. dīgnātōte! 3. Person 3. dīgnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dīgnāre |
| Perfekt | dīgnāvisse |
| Futur | dīgnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dīgnāns, dīgnantis |
| Futur | dīgnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dīgnandī |
|---|---|
| Dativ | dīgnandō |
| Akkusativ | ad dīgnandum |
| Ablativ | dīgnandō |
Supinum
| dīgnātum |
