devotare

„dē-vōtāre“

<ō, āvī, ātum 1.> ||devovere||

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

geloben als Sühneopfer darbringen verfluchen, verwünschen verzaubern, verhexen preisgeben, opfern Weitere Beispiele...

einer Gottheit als Opfer geloben
dē-vōtāre

dē-vōtāre

Beispiele

Marti praedam devotare

dem Mars die Beute geloben

Marti praedam devotare

den unterirdischen Göttern als Sühneopfer darbringen
dē-vōtāre

dē-vōtāre

Beispiele

vitam pro salute publica devotare

das Leben für das öffentliche Wohl opfern

vitam pro salute publica devotare

verfluchen, verwünschen
dē-vōtāre

dē-vōtāre

verzaubern, verhexen (suas artes seine Künste)
dē-vōtāre

dē-vōtāre

preisgeben, opfern
dē-vōtāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig

dē-vōtāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig

Beispiele

devotare omnium capita

das Leben aller opfern

devotare omnium capita

Beispiele

se devotare

sich hingeben (alicui/alicui rei j-m/einer Sache)

se devotare
se amicitiae alicuius devotare

mit jemandem einen Freundschaftsbund auf Leben und Tod schließen

se amicitiae alicuius devotare

Flexion "dē-vōtāre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. dēvōtō 2. Person 2. dēvōtās 3. Person 3. dēvōtat	Plural 1. Person 1. dēvōtāmus 2. Person 2. dēvōtātis 3. Person 3. dēvōtant
Futur	Singular 1. Person 1. dēvōtābō 2. Person 2. dēvōtābis 3. Person 3. dēvōtābit	Plural 1. Person 1. dēvōtābimus 2. Person 2. dēvōtābitis 3. Person 3. dēvōtābunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. dēvōtābam 2. Person 2. dēvōtābās 3. Person 3. dēvōtābat	Plural 1. Person 1. dēvōtābāmus 2. Person 2. dēvōtābātis 3. Person 3. dēvōtābant
Perfekt	Singular 1. Person 1. dēvōtāvī 2. Person 2. dēvōtāvisti 3. Person 3. dēvōtāvit	Plural 1. Person 1. dēvōtāvimus 2. Person 2. dēvōtāvistis 3. Person 3. dēvōtāvērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. dēvōtāverō 2. Person 2. dēvōtāveris 3. Person 3. dēvōtāverit	Plural 1. Person 1. dēvōtāverimus 2. Person 2. dēvōtāveritis 3. Person 3. dēvōtāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. dēvōtāveram 2. Person 2. dēvōtāverās 3. Person 3. dēvōtāverat	Plural 1. Person 1. dēvōtāverāmus 2. Person 2. dēvōtāverātis 3. Person 3. dēvōtāverant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. dēvōtō

2. Person 2. dēvōtās

3. Person 3. dēvōtat

Plural

1. Person 1. dēvōtāmus

2. Person 2. dēvōtātis

3. Person 3. dēvōtant

Futur

Singular

1. Person 1. dēvōtābō

2. Person 2. dēvōtābis

3. Person 3. dēvōtābit

Plural

1. Person 1. dēvōtābimus

2. Person 2. dēvōtābitis

3. Person 3. dēvōtābunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. dēvōtābam

2. Person 2. dēvōtābās

3. Person 3. dēvōtābat

Plural

1. Person 1. dēvōtābāmus

2. Person 2. dēvōtābātis

3. Person 3. dēvōtābant

Perfekt

Singular

1. Person 1. dēvōtāvī

2. Person 2. dēvōtāvisti

3. Person 3. dēvōtāvit

Plural

1. Person 1. dēvōtāvimus

2. Person 2. dēvōtāvistis

3. Person 3. dēvōtāvērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. dēvōtāverō

2. Person 2. dēvōtāveris

3. Person 3. dēvōtāverit

Plural

1. Person 1. dēvōtāverimus

2. Person 2. dēvōtāveritis

3. Person 3. dēvōtāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. dēvōtāveram

2. Person 2. dēvōtāverās

3. Person 3. dēvōtāverat

Plural

1. Person 1. dēvōtāverāmus

2. Person 2. dēvōtāverātis

3. Person 3. dēvōtāverant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. dēvōtem 2. Person 2. dēvōtēs 3. Person 3. dēvōtet	Plural 1. Person 1. dēvōtēmus 2. Person 2. dēvōtētis 3. Person 3. dēvōtent
Imperfekt	Singular 1. Person 1. dēvōtārem 2. Person 2. dēvōtārēs 3. Person 3. dēvōtāret	Plural 1. Person 1. dēvōtārēmus 2. Person 2. dēvōtārētis 3. Person 3. dēvōtārent
Perfekt	Singular 1. Person 1. dēvōtāverim 2. Person 2. dēvōtāveris 3. Person 3. dēvōtāverit	Plural 1. Person 1. dēvōtāverimus 2. Person 2. dēvōtāveritis 3. Person 3. dēvōtāverint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. dēvōtāvissem 2. Person 2. dēvōtāvissēs 3. Person 3. dēvōtāvisset	Plural 1. Person 1. dēvōtāvissēmus 2. Person 2. dēvōtāvissētis 3. Person 3. dēvōtāvissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. dēvōtem

2. Person 2. dēvōtēs

3. Person 3. dēvōtet

Plural

1. Person 1. dēvōtēmus

2. Person 2. dēvōtētis

3. Person 3. dēvōtent

Imperfekt

Singular

1. Person 1. dēvōtārem

2. Person 2. dēvōtārēs

3. Person 3. dēvōtāret

Plural

1. Person 1. dēvōtārēmus

2. Person 2. dēvōtārētis

3. Person 3. dēvōtārent

Perfekt

Singular

1. Person 1. dēvōtāverim

2. Person 2. dēvōtāveris

3. Person 3. dēvōtāverit

Plural

1. Person 1. dēvōtāverimus

2. Person 2. dēvōtāveritis

3. Person 3. dēvōtāverint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. dēvōtāvissem

2. Person 2. dēvōtāvissēs

3. Person 3. dēvōtāvisset

Plural

1. Person 1. dēvōtāvissēmus

2. Person 2. dēvōtāvissētis

3. Person 3. dēvōtāvissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular dēvōtā!	Plural dēvōtāte!
Futur	Singular 2. Person 2. dēvōtāto! 3. Person 3. dēvōtāto!	Plural 2. Person 2. dēvōtātōte! 3. Person 3. dēvōtanto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

dēvōtā!

Plural

dēvōtāte!

Futur

Singular

2. Person 2. dēvōtāto!

3. Person 3. dēvōtāto!

Plural

2. Person 2. dēvōtātōte!

3. Person 3. dēvōtanto!

Infinitiv
Präsens	dēvōtāre
Perfekt	dēvōtāvisse
Futur	dēvōtātūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	dēvōtāns, dēvōtantis
Futur	dēvōtātūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	dēvōtandī
Dativ	dēvōtandō
Akkusativ	ad dēvōtandum
Ablativ	dēvōtandō

Supinum


	dēvōtātum

Latein-Deutsch Übersetzung für "devotare"

"devotare" Deutsch Übersetzung

„dē-vōtāre“

devotare

Übersicht aller Übersetzungen

Flexion "dē-vōtāre"

Konjugation

Aktiv

Gerundium

Supinum