detrectare
<ō, āvī, ātum 1.> ||detrahere||Übersicht aller Übersetzungen
- verweigern, ablehnendē-trectāredē-trectāre
- alicuius iussa detrectarejemandem den Gehorsam verweigernalicuius iussa detrectare
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētrectō 2. Person 2. dētrectās 3. Person 3. dētrectat | 1. Person 1. dētrectāmus 2. Person 2. dētrectātis 3. Person 3. dētrectant |
| Futur | 1. Person 1. dētrectābō 2. Person 2. dētrectābis 3. Person 3. dētrectābit | 1. Person 1. dētrectābimus 2. Person 2. dētrectābitis 3. Person 3. dētrectābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētrectābam 2. Person 2. dētrectābās 3. Person 3. dētrectābat | 1. Person 1. dētrectābāmus 2. Person 2. dētrectābātis 3. Person 3. dētrectābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dētrectāvī 2. Person 2. dētrectāvisti 3. Person 3. dētrectāvit | 1. Person 1. dētrectāvimus 2. Person 2. dētrectāvistis 3. Person 3. dētrectāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dētrectāverō 2. Person 2. dētrectāveris 3. Person 3. dētrectāverit | 1. Person 1. dētrectāverimus 2. Person 2. dētrectāveritis 3. Person 3. dētrectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētrectāveram 2. Person 2. dētrectāverās 3. Person 3. dētrectāverat | 1. Person 1. dētrectāverāmus 2. Person 2. dētrectāverātis 3. Person 3. dētrectāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētrectem 2. Person 2. dētrectēs 3. Person 3. dētrectet | 1. Person 1. dētrectēmus 2. Person 2. dētrectētis 3. Person 3. dētrectent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētrectārem 2. Person 2. dētrectārēs 3. Person 3. dētrectāret | 1. Person 1. dētrectārēmus 2. Person 2. dētrectārētis 3. Person 3. dētrectārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dētrectāverim 2. Person 2. dētrectāveris 3. Person 3. dētrectāverit | 1. Person 1. dētrectāverimus 2. Person 2. dētrectāveritis 3. Person 3. dētrectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētrectāvissem 2. Person 2. dētrectāvissēs 3. Person 3. dētrectāvisset | 1. Person 1. dētrectāvissēmus 2. Person 2. dētrectāvissētis 3. Person 3. dētrectāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dētrectā! | dētrectāte! |
| Futur | 2. Person 2. dētrectāto! 3. Person 3. dētrectāto! | 2. Person 2. dētrectātōte! 3. Person 3. dētrectanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dētrectāre |
| Perfekt | dētrectāvisse |
| Futur | dētrectātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dētrectāns, dētrectantis |
| Futur | dētrectātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dētrectandī |
|---|---|
| Dativ | dētrectandō |
| Akkusativ | ad dētrectandum |
| Ablativ | dētrectandō |
Supinum
| dētrectātum |
