detractare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- dētractāre → siehe „dē-trectāre“dētractāre → siehe „dē-trectāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētractō 2. Person 2. dētractās 3. Person 3. dētractat | 1. Person 1. dētractāmus 2. Person 2. dētractātis 3. Person 3. dētractant |
| Futur | 1. Person 1. dētractābō 2. Person 2. dētractābis 3. Person 3. dētractābit | 1. Person 1. dētractābimus 2. Person 2. dētractābitis 3. Person 3. dētractābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētractābam 2. Person 2. dētractābās 3. Person 3. dētractābat | 1. Person 1. dētractābāmus 2. Person 2. dētractābātis 3. Person 3. dētractābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dētractāvī 2. Person 2. dētractāvisti 3. Person 3. dētractāvit | 1. Person 1. dētractāvimus 2. Person 2. dētractāvistis 3. Person 3. dētractāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dētractāverō 2. Person 2. dētractāveris 3. Person 3. dētractāverit | 1. Person 1. dētractāverimus 2. Person 2. dētractāveritis 3. Person 3. dētractāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētractāveram 2. Person 2. dētractāverās 3. Person 3. dētractāverat | 1. Person 1. dētractāverāmus 2. Person 2. dētractāverātis 3. Person 3. dētractāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētractem 2. Person 2. dētractēs 3. Person 3. dētractet | 1. Person 1. dētractēmus 2. Person 2. dētractētis 3. Person 3. dētractent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētractārem 2. Person 2. dētractārēs 3. Person 3. dētractāret | 1. Person 1. dētractārēmus 2. Person 2. dētractārētis 3. Person 3. dētractārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dētractāverim 2. Person 2. dētractāveris 3. Person 3. dētractāverit | 1. Person 1. dētractāverimus 2. Person 2. dētractāveritis 3. Person 3. dētractāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētractāvissem 2. Person 2. dētractāvissēs 3. Person 3. dētractāvisset | 1. Person 1. dētractāvissēmus 2. Person 2. dētractāvissētis 3. Person 3. dētractāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dētractā! | dētractāte! |
| Futur | 2. Person 2. dētractāto! 3. Person 3. dētractāto! | 2. Person 2. dētractātōte! 3. Person 3. dētractanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dētractāre |
| Perfekt | dētractāvisse |
| Futur | dētractātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dētractāns, dētractantis |
| Futur | dētractātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dētractandī |
|---|---|
| Dativ | dētractandō |
| Akkusativ | ad dētractandum |
| Ablativ | dētractandō |
Supinum
| dētractātum |
