detinere

„dē-tinēre“

<tineō, tinuī, tentum 2.> ||tenere||

Übersicht aller Übersetzungen

(Für mehr Details die Übersetzung anklicken/antippen)

abhalten, hindern aufhalten, zurückhalten dauernd festhalten, in Beschlag nehmen zurückhalten, vorenthalten beibehalten, belassen

abhalten (a re von etwas)
dē-tinēre (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)

hindern (a re an etwas)
dē-tinēre (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)

dē-tinēre (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)

Beispiele

aliquem ab incepto detinere

jemanden von seinem Vorhaben abhalten

aliquem ab incepto detinere

aufhalten, zurückhalten
dē-tinēre

dē-tinēre

Beispiele

victoriam detinere

den Sieg verzögern

victoriam detinere

dauernd festhalten, in Beschlag nehmen
dē-tinēre figurativ, in übertragenem Sinnfig

dē-tinēre figurativ, in übertragenem Sinnfig

Beispiele

cives in negotiis detinere

die Bürger durch Geschäfte in Beschlag nehmen

cives in negotiis detinere
diem sermone detinere

den Tag mit Gesprächen ausfüllen

diem sermone detinere

Beispiele

se detinere(P.?) Cornelius Tacitus Tac.

sich erhalten = sein Leben fristen (re mit etwas)

se detinere(P.?) Cornelius Tacitus Tac.

zurückhalten, vorenthalten (pecuniam Geld)
dē-tinēre (nachklassischnachkl.)

dē-tinēre (nachklassischnachkl.)

beibehalten, belassen
dē-tinēre (nachklassischnachkl.)

dē-tinēre (nachklassischnachkl.)

Beispiele

copias secum detinere

die Truppen bei sich behalten

copias secum detinere

Flexion "dē-tinēre"

Konjugation

Aktiv

Indikativ	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. dētinēō 2. Person 2. dētinēs 3. Person 3. dētinēt	Plural 1. Person 1. dētinēmus 2. Person 2. dētinētis 3. Person 3. dētinēnt
Futur	Singular 1. Person 1. dētinēbō 2. Person 2. dētinēbis 3. Person 3. dētinēbit	Plural 1. Person 1. dētinēbimus 2. Person 2. dētinēbitis 3. Person 3. dētinēbunt
Imperfekt	Singular 1. Person 1. dētinēbam 2. Person 2. dētinēbās 3. Person 3. dētinēbat	Plural 1. Person 1. dētinēbāmus 2. Person 2. dētinēbātis 3. Person 3. dētinēbant
Perfekt	Singular 1. Person 1. dētinuī 2. Person 2. dētinuisti 3. Person 3. dētinuit	Plural 1. Person 1. dētinuimus 2. Person 2. dētinuistis 3. Person 3. dētinuērunt
Futur 2	Singular 1. Person 1. dētinuerō 2. Person 2. dētinueris 3. Person 3. dētinuerit	Plural 1. Person 1. dētinuerimus 2. Person 2. dētinueritis 3. Person 3. dētinuerint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. dētinueram 2. Person 2. dētinuerās 3. Person 3. dētinuerat	Plural 1. Person 1. dētinuerāmus 2. Person 2. dētinuerātis 3. Person 3. dētinuerant

Indikativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. dētinēō

2. Person 2. dētinēs

3. Person 3. dētinēt

Plural

1. Person 1. dētinēmus

2. Person 2. dētinētis

3. Person 3. dētinēnt

Futur

Singular

1. Person 1. dētinēbō

2. Person 2. dētinēbis

3. Person 3. dētinēbit

Plural

1. Person 1. dētinēbimus

2. Person 2. dētinēbitis

3. Person 3. dētinēbunt

Imperfekt

Singular

1. Person 1. dētinēbam

2. Person 2. dētinēbās

3. Person 3. dētinēbat

Plural

1. Person 1. dētinēbāmus

2. Person 2. dētinēbātis

3. Person 3. dētinēbant

Perfekt

Singular

1. Person 1. dētinuī

2. Person 2. dētinuisti

3. Person 3. dētinuit

Plural

1. Person 1. dētinuimus

2. Person 2. dētinuistis

3. Person 3. dētinuērunt

Futur 2

Singular

1. Person 1. dētinuerō

2. Person 2. dētinueris

3. Person 3. dētinuerit

Plural

1. Person 1. dētinuerimus

2. Person 2. dētinueritis

3. Person 3. dētinuerint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. dētinueram

2. Person 2. dētinuerās

3. Person 3. dētinuerat

Plural

1. Person 1. dētinuerāmus

2. Person 2. dētinuerātis

3. Person 3. dētinuerant

Konjunktiv	Singular	Plural
Präsens	Singular 1. Person 1. dētinēam 2. Person 2. dētinēās 3. Person 3. dētinēat	Plural 1. Person 1. dētinēāmus 2. Person 2. dētinēātis 3. Person 3. dētinēant
Imperfekt	Singular 1. Person 1. dētinērem 2. Person 2. dētinērēs 3. Person 3. dētinēret	Plural 1. Person 1. dētinērēmus 2. Person 2. dētinērētis 3. Person 3. dētinērent
Perfekt	Singular 1. Person 1. dētinuerim 2. Person 2. dētinueris 3. Person 3. dētinuerit	Plural 1. Person 1. dētinuerimus 2. Person 2. dētinueritis 3. Person 3. dētinuerint
Plusquamperfekt	Singular 1. Person 1. dētinuissem 2. Person 2. dētinuissēs 3. Person 3. dētinuisset	Plural 1. Person 1. dētinuissēmus 2. Person 2. dētinuissētis 3. Person 3. dētinuissent

Konjunktiv

Singular

Plural

Präsens

Singular

1. Person 1. dētinēam

2. Person 2. dētinēās

3. Person 3. dētinēat

Plural

1. Person 1. dētinēāmus

2. Person 2. dētinēātis

3. Person 3. dētinēant

Imperfekt

Singular

1. Person 1. dētinērem

2. Person 2. dētinērēs

3. Person 3. dētinēret

Plural

1. Person 1. dētinērēmus

2. Person 2. dētinērētis

3. Person 3. dētinērent

Perfekt

Singular

1. Person 1. dētinuerim

2. Person 2. dētinueris

3. Person 3. dētinuerit

Plural

1. Person 1. dētinuerimus

2. Person 2. dētinueritis

3. Person 3. dētinuerint

Plusquamperfekt

Singular

1. Person 1. dētinuissem

2. Person 2. dētinuissēs

3. Person 3. dētinuisset

Plural

1. Person 1. dētinuissēmus

2. Person 2. dētinuissētis

3. Person 3. dētinuissent

Imperativ	Singular	Plural
Präsens	Singular dētinē!	Plural dētinēte!
Futur	Singular 2. Person 2. dētinēto! 3. Person 3. dētinēto!	Plural 2. Person 2. dētinētōte! 3. Person 3. dētinēnto!

Imperativ

Singular

Plural

Präsens

Singular

dētinē!

Plural

dētinēte!

Futur

Singular

2. Person 2. dētinēto!

3. Person 3. dētinēto!

Plural

2. Person 2. dētinētōte!

3. Person 3. dētinēnto!

Infinitiv
Präsens	dētinēre
Perfekt	dētinuisse
Futur	dētentūrum, am, um esse

Partizip
Präsens	dētinēns, dētinēntis
Futur	dētentūrus, a, um

Gerundium


Genitiv	dētinēndī
Dativ	dētinēndō
Akkusativ	ad dētinēndum
Ablativ	dētinēndō

Supinum


	dētentum

Latein-Deutsch Übersetzung für "detinere"

"detinere" Deutsch Übersetzung

„dē-tinēre“

detinere

Übersicht aller Übersetzungen

Flexion "dē-tinēre"

Konjugation

Aktiv

Gerundium

Supinum