desperare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- keine Hoffnung mehr haben, verzweifelndē-spērāredē-spērāre
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēspērō 2. Person 2. dēspērās 3. Person 3. dēspērat | 1. Person 1. dēspērāmus 2. Person 2. dēspērātis 3. Person 3. dēspērant |
Futur | 1. Person 1. dēspērābō 2. Person 2. dēspērābis 3. Person 3. dēspērābit | 1. Person 1. dēspērābimus 2. Person 2. dēspērābitis 3. Person 3. dēspērābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. dēspērābam 2. Person 2. dēspērābās 3. Person 3. dēspērābat | 1. Person 1. dēspērābāmus 2. Person 2. dēspērābātis 3. Person 3. dēspērābant |
Perfekt | 1. Person 1. dēspērāvī 2. Person 2. dēspērāvisti 3. Person 3. dēspērāvit | 1. Person 1. dēspērāvimus 2. Person 2. dēspērāvistis 3. Person 3. dēspērāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēspērāverō 2. Person 2. dēspērāveris 3. Person 3. dēspērāverit | 1. Person 1. dēspērāverimus 2. Person 2. dēspērāveritis 3. Person 3. dēspērāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspērāveram 2. Person 2. dēspērāverās 3. Person 3. dēspērāverat | 1. Person 1. dēspērāverāmus 2. Person 2. dēspērāverātis 3. Person 3. dēspērāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēspērem 2. Person 2. dēspērēs 3. Person 3. dēspēret | 1. Person 1. dēspērēmus 2. Person 2. dēspērētis 3. Person 3. dēspērent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēspērārem 2. Person 2. dēspērārēs 3. Person 3. dēspērāret | 1. Person 1. dēspērārēmus 2. Person 2. dēspērārētis 3. Person 3. dēspērārent |
Perfekt | 1. Person 1. dēspērāverim 2. Person 2. dēspērāveris 3. Person 3. dēspērāverit | 1. Person 1. dēspērāverimus 2. Person 2. dēspērāveritis 3. Person 3. dēspērāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspērāvissem 2. Person 2. dēspērāvissēs 3. Person 3. dēspērāvisset | 1. Person 1. dēspērāvissēmus 2. Person 2. dēspērāvissētis 3. Person 3. dēspērāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēspērā! | dēspērāte! |
Futur | 2. Person 2. dēspērāto! 3. Person 3. dēspērāto! | 2. Person 2. dēspērātōte! 3. Person 3. dēspēranto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēspērāre |
Perfekt | dēspērāvisse |
Futur | dēspērātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēspērāns, dēspērantis |
Futur | dēspērātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēspērandī |
---|---|
Dativ | dēspērandō |
Akkusativ | ad dēspērandum |
Ablativ | dēspērandō |
Supinum
dēspērātum |